Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS), JRT darbinieki aicina iesaistīties un rast risinājumu "bezgalīgajai" teātra ēkas rekonstrukcijai, kura, JRT darbinieku ieskatā, "atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību".

JRT darbinieki uzsver, ka 2017. gada rudenī atstāja teātra vēsturisko ēku un sesto teātra sezonu aizvada Miera ielā 58a, Rīgā.

Šo gadu laikā ir realizēti dažādi izglītības un kultūras ēku būvniecības projekti, kuri "diemžēl pamatā ir privātu investoru vai pašvaldību pārvaldībā".

"Esot pagaidu telpās Miera ielā, sešu sezonu laikā JRT esam radījuši 40 jauniestudējumus un līdz šīs sezonas beigām būsim nospēlējuši vairāk nekā 1500 izrādes, esam izskolojuši jaunos JRT aktierus un dubultojuši JRT aktieru trupu," uzsvērts vēstulē.

Sešu sezonu laikā vēsturiskā JRT ēka, pēc vēstules autoru paustā, ir piedzīvojusi divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājus, ziemu bez jumta, sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus.

JRT darbinieki uzsver, ka par ēkas rekonstrukciju atbildīgā VNĪ līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 kvadrātmetru lielas ēkas rekonstrukciju un arī patlaban nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai.

Vēstules autoru ieskatā, rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē.

JRT darbinieki neatbalsta VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem - būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, jo atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.

"Publiskā komunikācijā VNĪ savu atbildību neatzīst un visu vainu noveļ uz būvniekiem, likumiem un pasaules krīzēm. Iespējams, valstiskā līmenī ir jāizvērtē kultūras iestādēm paredzēto ēku pārvaldības modelis un to būvniecībai, rekonstrukcijai jāpiesaista cits būvniecības projektu vadītājs. Ja VNĪ patstāvīgi nespēj apzināt sava organizētā un pārvaldītā procesa trūkumus un neredz iespēju, kādi uzlabojumi ir jāveic, valsts institūcijām, kuru pakļautībā VNĪ darbojas, ir jāiesaistās," norādīts vēstulē.

JRT darbinieki atbalsta teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa 18.janvārī publiskoto paziņojumu un apliecina, ka februārī JRT notiks pēdējā pirmizrāde šajā sezonā teātra pagaidu telpās Miera ielā 58a, Rīgā. Jauniestudējumi, kas bija iecerēti un jau gatavoti Lāčplēša ielas zālēm 2023.gada pavasarī, šajā sezonā skatītājiem nepiedāvās.

Vēstuli parakstījuši 72 JRT darbinieki:

LETA jau rakstīja, ka VNĪ aicina JRT projekta būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" ("Skonto Būve" un "Skonto Construction") meklēt citu finansēšanas avotu savu apgrozāmo līdzekļu problēmu risināšanai, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VNĪ 20.janvārī atkārtoti tikās ar pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas piešķirt kārtējo avansu JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas darbu pabeigšanai.

"Izprotot, ka ģeopolitiskās situācijas radīto seku dēļ problēmas ir visā būvniecības nozarē un neskatoties uz izaicinājumiem gan attīstītājam, gan būvniekam, mēs esam spējuši rast risinājumus citos projektos, tomēr šajā projektā būvnieka prasībām nav iesniegts pietiekams pamatojums," uzskata Gavrilova.

VNĪ norādīja, ka, pirmkārt, JRT būvniecības finansēšana var notikt tikai atbilstoši likumam, jo JRT tiek būvēts par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Otrkārt, tā kā pieejamā informācija liecina, ka "SBSC" nav ilgstoši veicis norēķinus ar apakšuzņēmējiem, turpmāk VNĪ vēlas maksāt trešajām pusēm tieši, pamatojoties uz paveiktu un nodotu darbu.

Treškārt, VNĪ uzstāj, ka būvniekam atlikušie darbi ir jāpaveic maksimāli ātri, kvalitatīvi un saskaņā ar noslēgto līgumu, lai teātris iespējami ātrāk varētu atgriezties savā mājvietā.

VNĪ informēja, ka "SBSC" netiks piešķirts avanss, jo līdz šim nav iesniegts pietiekams pamatojums atkārtota avansa izmaksai - SBSC nav iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies pāris mēnešu laikā kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.

Pirmdien, 20.janvārī, notikušajā sanāksmē "SBSC" apņēmās šādu informāciju sniegt tuvākajā laikā, piebilst VNĪ pārstāve.

Tāpat VNĪ norāda, ka būvnieka prasīto neiestrādāto materiālu apmaksu nevar veikt, jo tā ir pretrunā ar Publiskā iepirkuma likumu.

Noslēgtais līgums paredz apmaksu tikai par pilnībā pabeigtiem darbiem, proti, kvalitatīvi iestrādātiem, pārbaudītiem, notestētiem, materiāliem un iekārtām, nevis noliktavās esošu materiālu apmaksu. Kaut arī Publiskā iepirkuma likuma vadlīnijas pieļautu iespēju vienoties par apmaksas kārtības maiņu, lai šo izdarītu, ir nepieciešama ar dokumentiem apstiprināta informācija par neparedzētu apstākļu ietekmi pēc 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās. Pērn vasarā pilnsabiedrība "SBSC" apliecināja, ka sniegtais atbalsts ir pietiekams, lai izpildītu līgumu noteiktajā termiņā. Savukārt patlaban "SBSC" jau ilgstoši nespēj pamatot neparedzētu apstākļu izmaiņas.

Jau vēstīts, ka VNĪ uzstāj, lai "SBSC" nosauc konkrētu darbu pabeigšanas termiņu un atgādina, ka par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots, atbilstoši līgumam "SBSC" tiks aprēķināta soda nauda - 30 000 eiro dienā.

Pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris visus šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus, uzsver VNĪ pārstāve.

VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņā iekļauties neizdosies. Objektā pašlaik strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka "SBSC" sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, taču šādu darba intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība - 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.