Kopš tālā 1998. gada, kad televizorā pirmo reizi noskatījos Eirovīzijas dziesmu konkursu, ir bijuši tikai reti gadi, kad esmu no tā baudīšanas atturējies. Lai arī tajā laikā mani, kā jaunu wannabe metālistu, konkursā dzirdamās dziesmas pārlieku neaizrāva muzikāli, pasākuma formātā un balsošanā par citām valstīm kaut kas tomēr bija. Turklāt – neko labāku jau īsti nerādīja.
Seko līdzi "Supernovai" kopā ar Tomu Lūsi!
Gadi skrēja uz priekšu, Eirovīzija vienmēr bija līdzās, bet visiem bija diezgan liels kauns kādam citam atzīt, ka to skatāmies. Jo tas jau tas geju pasākums, vai ne, fui? Un dziesmas arī galīgs sūds. Bet tad, kā gaisma tuneļa galā, iemirdzējās sociālie tīkli.
Proti – kādā brīdī pašmāju Eirovīzijas skatītāji, kas bija aktīvi arī mikroblogošanas vietnē Twitter, paralēli konkursa baudīšanai,sāka rakstīt savus komentārus un novērojumus par šovu sociālajos tīklos. Šajā pavērsienā kaut kādā mērā gribētos sevi uzskatīt par līdzvainīgu un noteikti shoutout arī Eglītim. Tas bija sākums kaut kam jaunam un skaistam.
Komentētāju un komentāru skaits ar katru gadu pieauga ģeometriskā progresijā, un nu jau dziesmu konkursa skatīšanos bez paralēli atvērta tvitera nespēju iztēloties. Pat vēl vairāk – televīzijas pārraides komentētāji jau vairākus gadus regulāri izlasa labākos ierakstus arī tiešraidē.
Un tā pēkšņi Eirovīzija kļuva par kaut ko tādu, ko nevienam tā īsti vairs nav kauns skatīties. Kāds skatās, jo patiesi fano un jūt līdzi, kāds cits vēlas pašausmināties vai parēkt, bet vēl kāds – paralēli dažām patiesi lieliskām un baudāmām dziesmām paslīpēt savas sarkasma un ironijas prasmes. Neatkarīgi no tā – mēs visi šovu baudām kopā un tas ir pats foršākais.
Latvijas ceļā uz Eirovīziju pirmais pieturas punkts, kā jau ierasts, – Supernova. Bet mani komentāri teksta tiešraidē par Supernovu šoreiz neierasti – nevis tviterī, bet pa taisno TVNET. Ļoti ceru, ka dziesmu izpildītāji neliks man vilties un sagādās pietiekami daudz lieliska materiāla, lai man nebūtu jāliek vilties jums. Tiekamies tiešraidē 21:00!