Līdz pērnā gada novembrim publiskajās bibliotēkās norakstīti 19 miljoni grāmatu, tai skaitā 11 miljoni krievu valodā, informēja Augstākās radas Komitejas humanitārās un informācijas politikas jautājumos priekšsēdētāja vietniece Jevhenija Kravčuka.

"Tiek norakstītas arī dažas padomju laika grāmatas ukraiņu valodā. Ir arī ieteikumi norakstīt un izņemt grāmatas, kuru autori ir pauduši atbalstu bruņotajai agresijai pret Ukrainu. Ir vesels šādu autoru saraksts, kuri pakļauti sankcijām. Kopumā grāmatu krievu un ukraiņu valodās attiecība mūsu bibliotēkās ir ļoti bēdīga. Tāpēc tagad ir runa par to, ka ir nepieciešams ātrāk atjaunot fondus un iepirkt grāmatas ukraiņu valodā," atzīmēja deputāte.

Kravčuka piebilda, ka Grāmatu institūts iepērk tikai ukraiņu grāmatas atšķirībā no vietējām varas iestādēm, jo bibliotēkas atrodas vai nu apgabalu padomju, vai pašvaldību padomju pārziņā.

"Deputātiem izdevās iekļaut 2023.gada budžetā grozījumu par Grāmatu institūta finansējuma palielināšanu. Tas ir ievērojami mazāk, nekā mēs vēlētos, bet, pateicoties tam, tiks apmaksāti izdevumu iepirkumi, kas tiek finansēti no Kultūras un informācijas politikas ministrijas budžeta," sacīja Kravčuka.

Viņa precizēja, ka pašlaik Ukrainas publiskajās bibliotēkās 44% grāmatu ir krievu valodā, bet pārējās ir ukraiņu valodā vai Eiropas Savienības valstu valodās, tāpēc ir nepieciešams palielināt literatūras īpatsvaru ukraiņu valodā.

Tikām, kā ziņo Ukrainas Nacionālās pretestības centrs (NPC), krievi okupētajos Roveņkos Luhanskas apgabalā izņem no bibliotēkām ukraiņu grāmatas un dedzina tās katlumājās.

NPC vēsta, ka grāmatas tiekot konfiscētas gan pilsētas, gan skolu bibliotēkās.

Iebrucēji apgalvo, ka iznīcinot "nacistisko literatūru", pie kuras pieskaitāmas visas grāmatas ukraiņu valodā.

Krievijas uzturēto bruņoto bandu pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas tā dēvētā Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš bija nosūtījusi pilsētu okupācijas iestādēm un skolām sarakstu ar 365 grāmatām, kuras "ieteikts" izņemt no bibliotēkām.