“Atbalstīt šo monstru ir nepareizi, neētiski, noziedzīgi.” Teātra režisors Petrenko par Latvijas krievu strāvojumu sabiedrībā un liekulību režijā

Sejas.lv
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: publicitātes

Liepājas teātra galvenais režisors Dmitrijs Petrenko, viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, dalās savās pārdomās par Latvijas krievu strāvojumu šobrīd, kā arī par lugu izvēli brīdī, kad Krievijas kultūras telpas vārti ir aizvērti. “Režisoram ir svarīgi – ja tu ņem lugu, tevi tā luga apbur, bet, ja tu zini, ka šis cilvēks ir par vardarbību, ja viņš pats nodarbojas ar vardarbību vai viņš ir noziedznieks, nu, es nezinu, vai tu gribi vispār pieskarties šim darbam,” saka Petrenko.

Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Petrenko norāda, ka izteikti Latvijas krievu strāvojumu šobrīd neizjūt, taču paša draugu vidū iestāšanās pret Putina režīmu nav mainījusies.

“Es domāju, ka tagad daudziem tas vienkārši kļuva skaidrāks un acīmredzamāks, ka atbalstīt šo monstru ir, maigi izsakoties, nepareizi, neētiski, noziedzīgi. Man šķiet, ka tas īpatsvars tiem cilvēkiem ir audzis, bet varbūt tas vienmēr ir bijis liels, tikai cilvēki par to nerunāja, mēs to nezinājām,” savās pārdomās dalās režisors.

Viņš atklāj, ka mācījies vidējā krievu skolā Rīgā un, ik pa laikam satiekoties ar bijušajiem klasesbiedriem, nav gandrīz neviena, kurš atklāti iestātos par Putinu vai jūsmotu par Krievijas propagandu. “Tas ir rādītājs, varbūt manai paaudzei,” norāda Petrenko, piebilstot, ka viens puisis gan esot “sajucis prātā” un pirms vairākiem gadiem devies uz Donbasu. “Tā ir tomēr kaut kāda reprezentācija tai kopienai, ka tas ir izņēmuma gadījums, tāpēc es nezinu, vai kaut kas ir mainījies pēc notikumiem Ukrainā, bet varbūt tas tā vienmēr ir bijis, tikai tas nebija tik acīmredzami.”

Taujāts par to, kā pats izjūt Krievijas kultūras vārtu aizvēršanu, Petrenko atklāj, ka vēl aprīlī bijis dusmīgs, kad kāds vaicājis par to, vai tiešām jāiestudē Bulgakovs un Čehovs. “Kāds viņiem sakars ar Putinu un ar mūsdienu Krieviju? Nu, nekāds absolūti,” saka režisors. “Ir virkne autoru, kurus mēs droši vien nekad vairs neiestudēsim vai mēs nekad par viņiem nerunāsim, nekad nepieskarsimies, jo viņi ir draņķīgi,” skaidro Petrenko, “Man tas vienmēr ir bijis svarīgi, kas tas ir par cilvēku, kurš to ir sarakstījis. Tāpat man vienmēr likās dīvainas tās diskusijas – ja tas režisors pats ir vardarbīgs cūka, bet viņš taisa izrādi par cilvēciskumu, par to, ka vajag mīlēt cilvēkus, tad tu skaties uz to un domā – tā ir liekulība. Mani tas nekad nav interesējis.”

Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Tēmas

Lasītākais šobrīd
Top raksti
Uz augšu