"Es īsti neizvēlējos šo dzīvi," Nensija Pelosi filmā stāsta savai meitai. "Tā izvēlējās mani."
Aleksandra Pelosi laikrakstam “The Post” norādīja, ka viņa nekad nebija vēlējusies uzņemt šo filmu, jo baidījās, ka viss, ko viņa atklās, tiks izmantots pret viņas māti, tomēr gadu laikā viņa bija uzkrājusi neskaitāmus videomateriālus. 2018. gadā, kad ASV Demokrātu partija bija gatava atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, Aleksandra nolēma, ka ir pienācis laiks nopietni strādāt pie filmas.
Aleksandra atkārtoti uzsver, ka nekad nav skaidri teikusi mātei, ka veido par viņu filmu.
"Kāpēc lai es viņai teiktu, ka veidoju filmu? Tad viņa man vairs nekad neļautu sevi filmēt,” akcentē bijušās spīkeres meita. Aleksandra vienkārši bieži atradās blakus savai mātei, iemūžinot momentus no viņas dzīves savā telefonā.
Pērnā gada nogalē kāds uzbrucējs ielauzās Pelosi ģimenes mājā Sanfrancisko. Viņš meklēja Nensiju Pelosi, taču viņa šajā brīdī neatradās mājās. Viņas vīram Polam Pelosi ar āmuru tika salauzts galvaskauss.
"Mans tēvs izskatījās pēc Frankenšteina, es biju tik dusmīga," atceras Aleksandra.
Viņa norādīja, ka pēc filmas iznākšanas draudi gan viņas mātei, gan arī citiem Pelosi ģimenes locekļiem tikai pieaugs, tomēr viņa nolēma neatcelt filmas pirmizrādi. Pēc viņas domām, filma atklāj dažādas ASV likumdošanas procesa nianses un viņas mammas spēju orientēties tajā “augstpapēžu kurpēs”.
“Es esmu darba, nevis parādes zirgs,” filmā akcentē Nensija Pelosi.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".