Godību diena iesākās ar manteļskursteņa maizes krāsns kurināšanu un maizes cepšanu, klātesošajiem piedāvājot iespēju iegādāties maiznieka Aivara Ozola cepto maizi un iepazīties ar maizes cepšanas procesu.

Dienas vidu krogā ieskandināja etnomūziķis un akordeonists Ēriks Zeps un lībiešu dziedātāja un tautas mūziķe Julgī Stalte. Abu mūziķu saspēlē savijās līviskais rimtums ar latgalisko azartu, kādu to varējām novērtēt Latgaliešu kultūras balvas “Boņuks” šīgada apbalvošanas ceremonijā mēneša sākumā.

Pirmās gadadienas godību laikā interesenti bija aicināti pievienoties bezmaksas ekskursijai muzeja ekspozīcijās, kur zinošu stāstnieku pavadībā varēja piedzīvot vēsturiskā nama burvību, kā arī Hoijeres kundzes istabās sastapt muzeja vēsturisko tērpu repliku autori Daci Lanku, kura pastāstīja par muzejam darināto apģērbu tapšanas procesu un niansēm.

Tikai šajā dienā muzeja publiskajā zonā varēja aplūkot ēkas restaurācijas darbu laikā atrasto Holandes zelta dukātu, kas kalts 1802. gadā. Tā svars ir 3,45 grami, un izgatavots no 983. zelta proves. Šis unikālais atradums vērtējams kā lielisks starptautisko tirdzniecības sakaru apliecinājums. Monēta kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. Simbolisku monētu ar Hoijeres nama iniciāli vienā pusē bija iespējams izkalt arī apmeklētājiem - rotkaļa un kalēja Andra Grebja vadībā.

Turpat, nama iekšpagalmā dienas garumā varēja vērot un apsveicināties ar zemnieku saimniecības “Silkalni” krāšņajiem putniem – zosīm, pīlēm, vistām, fazānu un pāvu, kā arī izlaist kādu riksi pa pagalmu ar staltajiem “Jura staļļu” zirgiem.

Pasākumā bija iespēja iegādāties Kārļa Ziediņa no Talsu novada Laidzes pagasta darinātos kokgriezumus un novērtēt kokgriezumu amatnieku darbībā.

Viens no centrālajiem dienas notikumiem bija seno deju grupas “Ballare” paraugdemonstrējumi un danči, kuros varēja redzēt populāru 17. un 18. gs. sociālo deju priekšnesumus. Kopīgā deju apgūšanā un dančos bija iespēja iesaistīties ikvienam, kas to vēlējās.

Savukārt folkloras kopa “Atštaukas” pirmajā gadadienā dāvāja pavasara un “kaimiņu būšanas” piepildītu priekšnesumu, kurā kopas dalībnieces ne tikai dziedāja, bet arī līdzi dancināja klausītājus. Tāpat visas dienas garumā interjera muzeja pagrabstavā bija pieejamas radošās darbnīcas un rotaļas bērniem.

Gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Ģertrūdes Hoijeres viesu nams jeb 17.gs – 19.gs. interjera muzejs ir veiksmes stāsts tam, kā nozīmīgs Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma objekts un valsts nozīmēs arhitektūras piemineklis piedzīvo savu renesansi.