Zaļš ir silts un mīlīgs, sarkans – salds, bet zils – mitrs. Tāpēc nav brīnums, ka zilā krāsa uz ūdens krāna norāda kur atrodama auksta ūdens straume. Tā tagad ražo iekārtas. Visi to zina, saprot un jautājumus neuzdod. Lai gan zilā krāsa agrāk nevienam neasociējās ar aukstumu, tagad nosaluši deguni ir „zili“ un jaunkundzes, kas tiecas pēc intelektuālisma, saucas „zilzeķes“. Akmens laikmetā to vispār neņēma vērā. Zilais eksistēja, bet cilvēki tam nepiešķīra nozīmi. Atšķirībā no dzeltenā un sarkanā pagāja salīdzinoši ilgs laiks kamēr zilais tonis pievērsa sev cilvēces uzmanību. Piemēram, renesanses laikā tas nozīmēja karstumu un to bija pierasts „atvēsināt“. Šodien mēs zilo uztveram kā aukstu krāsu, jo slēpojot pirkstu gali nosalst „zili“ un zilie rudeņi nāk kopā ar dzestrumu. Tā mēs uzskatām.