Igauņi šo tēmu izvēlējušies, lai uzsvērtu savu aktivitāti izglītības procesos un zinātkāri par jauniem atklājumiem. “Artemis 3” būs pirmā “Artemis” kosmosa izpētes programmas nolaišanās misija uz Mēness, kā arī pirmais kosmosa kuģa “Starship HLS Lander” lidojums ar apkalpi. 2025. gadā iecerētā nosēšanās uz Mēness būs pirmā kopš Apollo 17 1972. gada misijas, tajā dosies arī pirmā sieviete un pirmais citas, ne baltādainās rases kosmonauts.

Festivāls tiks atklāts ar vērienīgu skaņu un gaismu instalāciju "Touchdown – Coliseum", kas tapusi sadarbībā ar Latvijas partneriem “Story Hub” un “These Guys Lightning” Tartu lidostas un Igaunijas Aviācijas akadēmijas teritorijā. Šī ir vieta, kas parasti ir pieejama tikai aviācijas nozares pārstāvjiem, taču festivāls ikvienam sniegs iespēju izpētīt šo teritoriju gluži kā astronautiem. Mākslas darbu papildinās īpaši radīta mūzika, kurā komponists Tāvi Tulevs iepludinājis dažādas lidmašīnas lidojuma skaņas.

Programmas prezentācijas laikā Pelvas brīvdabas ballītē uz skatuves kāps tādi pazīstami igauņu mākslinieki kā folkroka grupa “Zetod” un dziedātāja Lenna. Vizuālo baudījumu sniegs arī brīvdabas izstāde, kas iepazīstinās ar 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu Dienvidigaunijā. Uz vietas esošās kafejnīcas un bāri būs atvērti līdz vēlam vakaram. Visas norises būs bezmaksas.

Kultūras galvaspilsētas programma ir veidota, iedvesmojoties no dažādām “dari pats” jeb “Do It Yourself” praksēm. Programmas radošā koncepcija: “Arts of Survival” jeb “Izdzīvošanas mākslas”. “Tartu 2024” mākslinieciskā direktore Kati Torpa uzsver: "Tās ir zināšanas, prasmes un vērtības, kuras mēs lolojam, ar kurām dalāmies un kuras mācāmies no Eiropas. Pelvā prezentētā programma uzsvērs Dienvidigaunijas īpatnības Eiropas mērogā.”

Iepazīšanās dienā tiks sniegts ieskats tajos “Tartu 2024” programmas pasākumos, kurus skatītāji varēs baudīt nākamgad Dienvidigaunijā, netālu no Latvijas robežas. Vairāki no tiem tiks īstenoti sadarbībā ar latviešu radošo nozaru profesionāļiem. Piemēram, Valmieras Drāmas teātra (VDT) un Ugalas teātra kopīgais iestudējums, kā arī īpašais vasaras brīvdabas teātra uzvedums, kurā piedalīsies latviešu viduslaiku mūzikas apvienība “Trakula”.

Ugalas teātra un VDT draudzība aizsākās 1953. gadā, kad Valmiera pirmo reizi viesojās pie saviem nedaudz attālajiem, bet tomēr - kaimiņiem. Svinot šīs radošās draudzības 70. gadadienu, abas teātra pilsētas apvienos radošos spēkus, lai stiprinātu attiecības un veicinātu kultūras attīstību abās pusēs. Kopiestudējuma uzmanības centrā būs divu dažādu tautību jauniešu mīlestība. Izrādi papildinās izglītojoši un izklaidējoši pilotprojekti par teātra saskarsmes punktiem ar garīgo veselību un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī par kultūras izpratni dažādās paaudzēs.

Savukārt 2024. gada vasarā Vastselīnas bīskapa pilī pirmizrādi piedzīvos brīvdabas iestudējums, kas veidots pēc Erki Korta grāmatas "Noklausītājs Vastselīnā". Jūlijā un augustā kopumā notiks 8 šī projekta izrādes. Romāna galvenais varonis ir jauns karavīrs Markuss, kurš 14. gadsimta beigās ierodas Vastselīnas cietoksnī, lai noskaidrotu, kurš nodeva kaujas vienību, kas aizstāvēja Livonijas robežu. Muzikālo noformējumu iestudējumam veidos grupa “Trakula”.

“Tartu 2024” izpilddirektors Kuldars Leiss aicina: “Mēs gaidām viesus no visas Eiropas, bet it īpaši no Latvijas, kurai ir visīsākais attālums līdz Eiropas kultūras galvaspilsētai!” Saskaņā ar Igaunijas Statistikas biroja datiem, pagājušajā gadā Dienvidigauniju apmeklēja gandrīz 40 000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā periodā pirms COVID pandēmijas. "Mēs ceram, ka arī nākamgad latvieši atgriezīsies un piedalīsies “Tartu 2024” aktivitātēs," norāda Leiss.

Nākamgad apritēs desmit gadu, kopš Rīga tika nosaukta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Februāra beigās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un Tartu mērs Urmass Klāss parakstīja līgumu, ar kuru “Tartu 2024” organizēs divus Eiropas kultūras galvaspilsētas titula gada ievadīšanas pasākumus Rīgā. Savukārt nākamgad Rīgas pārstāvniecība dosies uz Tartu, lai līdztekus “galvenajiem svētkiem” atzīmētu arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas jubileju.

Par latviešu kultūras profesionāļu iesaisti nākamgad notiekošajā kultūras programmā pagājušajā nedēļā paziņoja Nacionālais Kino centrs. Režisori Andris Gauja un Viesturs Kairišs "Tartu 2024" programmā "Arts of Survival Documentaries" iemūžinās Dienvidigauniju, veidojot dokumentālas īsfilmas ar jau iepriekš minēto, kopējo tēmu "Izdzīvošanas māksla".

Astoņu filmu kolekcija pie skatītājiem nonāks nākamā gada pavasarī. Dokumentālās īsfilmas būs atsevišķi mākslas darbi, bet tie veidos vienotu kultūras kodu - īsfilmu kolekciju "Arts of Survival". Kopumā konkursam idejas iesniedza 27 igauņu un 16 ārvalstu filmu veidotāji.

Gauja veidos filmu "The Art of Looking" jeb "Vērošanas māksla", vienā filmā iekļaujot astronomus un gļotsēņu pētniekus. Tas būs stāsts par divām šķietami atšķirīgām cilvēku grupām - par astronomiem, kuri mēģina izprast pasauli, skatoties uz to caur teleskopiem, un gļotsēņu pētniekiem, kuri tuvplānā pēta pašu mazāko organismu mikropasauli.

Kairiša darbs "Border Island" jeb "Robežsala" vēstīs par Krievijas mikropasauli, kas paslēpusies mazā Peipusa ezera saliņā Pīrisārē pie pašas Igaunijas un Krievijas robežas. Režisors pētīs, vai uz Zemes eksistē vientuļa sala, kur Krievijas pasaule un miers var eksistēt bez kara.

Nobeigumā jāpiebilst, ka nākamā Eiropas kultūras galvaspilsēta no Latvijas 2027. gadā būs Liepāja.