Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kas notiek ar vēstures mācīšanu skolās?

Saruna ar projekta "Skola 2030" dalībnieku Ansi Nudienu
Raksta foto
Foto: Toms Treibergs

Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”) ir piedāvājis jaunu vidējās izglītības standartu, pēc kura šobrīd notiek mācību darbs pamatskolas un vidusskolas posmos. Projekta pārstāvji uzsver, ka mācību saturs un pieeja, kuru 2020./2021. mācību gadā sāka īstenot skolās Latvijā, nav pilnīgi jauns un tas “netiek sākts no nulles”, bet ir vairākkārt pārskatīts un pilnveidots. Tomēr, diplomātiski izsakoties, pret jauno pieeju netrūkst kritiskas reakcijas, sevišķi vēstures priekšmeta gadījumā.

13. janvārī Rīgas pilī, Valsts prezidenta Egīla Levita aicināti, tikās vēstures skolotāji no visas Latvijas, lai pārrunātu “Skola 2030” funkcionēšanu un grūtības, ar kurām bijis jāsaskaras jaunā izglītības standarta ieviešanā. Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība šajā tikšanās reizē uzsvēra, ka dažādu zinātņu apvienošana vienā priekšmetā ir radījusi teorētiski nepamatotu un praktiski neuztveramu saturu bez hronoloģiskās izpratnes.

Biedrības vadītājs, vēsturnieks, pedagogs un Nacionālās apvienības biedrs Roberts Ķipurs šīs bažas koncentrēja: “Īpaši vidusskolas programmās pazudis skatījums uz Latvijas vēsturi. Ņemot vērā Satversmes vadmotīvus, ir jāsaprot, kā veidojās Latvijas valsts. Šie notikumi ir ārkārtīgi svarīgi, un jaunajā programmā tos esam pazaudējuši.”

Nepalaid garām!

Uz augšu