Magnus, tu pats esi dīdžejs? Kādu vietu tavā pleilistē ieņem EDM?

Elektroniskā deju mūzika ir pamats maniem dj setiem. Zem EDM slēpjas daudz dažādu subžanru. Uz dažiem no tiem esmu uzlicis lielāku uzsvaru savā muzikālajā darbībā, piemēram, house, techhouse, bass house, dnb un citiem. Protams, ikdienā lielu daļu manas dzīves sastāda mūzika un elektroniskajai deju mūzikai vieta atradīsies vienmēr.

Kā tu vispār raksturotu, kas ir elektroniskā deju mūzika? Vai tai ir konkrēti parametri?

Jā, EDM ir sajaukums starp neorganiskām, sintētiskām skaņām. Svarīgs ir bīts, baslīnijas, harmonijas un melodija. Vēl, protams, jāņem vērā, ka elektroniskajā deju mūzikā raksturīgi ir vismaz 120 sitieni minūtē, tie var būt arī krietni vairāk, bet tas atkarīgs no subžanra. Šī daļa dod šo ritmiski pulsējošo, mazliet dzenošo sajūtu. Tas ir četru ceturtdaļu taktsmērs, kas atkārtojas cilpās – tātad ritma ziņā mēs zinām, ko sagaidīt no skaņdarba turpinājumā. Zināmā mērā var teikt, ka tieši bīts veido EDM skaņdarbu skeletu. Teorētiski tā ir arī citos mūzikas žanros, bet EDM tas ir ļoti svarīgi, jo piešķir ātrumu.

Šobrīd EDM ir pavisam citādāks skanējums, nekā, piemēram, jaunās tūkstošgades sākumā vai vēl pirms tam. Kurš laika posms vispār ir uzskatāms par EDM dzimšanas brīdi?

Šis ir jautājums, uz kuru var atbildēt – kā kurš to traktē. Teorētiski par pašiem pirmssākumiem var uzskatīt pagājušā gadsimta 60. gadus, kad Amerikas Savienotās valstis saviļņo fanka un soula ritmi. Vēlāk 70. gados EDM turpina attīstīties. Šis laiks saistās ar tādiem vārdiem kā Donna Sammera (Donna Summer), Glorija Geinora (Gloria Gaynor) un, protams, vācu grupa Kraftwerk, kas noteikti ir pazīstama daudziem. Tieši šo grupu var uzskatīt par stabiliem elektroniskās deju mūzikas žanra pārstāvjiem.

Jau minētā Donna Sammera 1977.gadā izdeva singlu “I feel love”, kas iezīmē EDM jaunu skanējuma virzienu.

Pamazām EDM sāk rīkot arvien lielākus pasākumus. Žans Mišels Žārs (Jean Michele Jarre) uzspridzina mūzikas telpu, sarīkojot tolaik lielāko EDM koncertu ar 3,4 miljoniem apmeklētāju. Vēlāk 80.gados pamazām attīstās dažādi EDM subžanri – house, deep house, acid house, eurobeat, funky house, ghetto house, tehno. Par pirmo tehno skaņdarbu uzskatāms Model 500 “No UFO’s”. 

80.gadu beigās iznāk visiem labi zināmais “Pump up the Jam” no Technotronic, kas neskaitāmais reizes izmantots kā pamats citām kaverversijām un remiksiem.

Šajā laikā parādās arī jēdziens house mūzika, kas mums visiem ir tik pazīstams. EDM arvien biežāk skan naktsklubos, daļa no tiem ir nelegāli, līdz ar to EDM kopumā saistās ar mazliet dumpiniecisku, uz likuma robežas balansējošu kustību. 90. gados EDM jau kļūst par meinstrīma (no angļu valodas mainstream) jeb vienu no galvenajiem muzikālajiem šīs ēras virzieniem. Haddaway rada populāro melodiju “What is Love”.

Ultra Nate atstāj savu nospiedumu EDM ar “Free”.

Tuvojoties jaunajai tūkstošgadei stabilu vietu EDM ieņem arī transs – Pauls Van Daiks (Paul Van Dyk), Ferijs Kortsens (Ferry Cortsen), Armins van Burens (Armin Van Buuren), Tiesto, Daft Punk un ATB ir šī laika populārākie izpildītāji.

Un jauno tūkstošgadi iezīmē cita mēroga EDM kultūras pasākumi – brīvdabas un stadionu festivāli (Tomorrowland, Love Parade, I Love Techno, The BPM Festival, ULTRA, EDC) kas apvieno sevī skaņu, gaismu un skatuves simbiozi. Tie ir vērienīgi priekšnesumi, kas pārsteidz ar savu mērogu, cilvēku masām, šovu. EDM festivāli saistās ar futūristisku vidi, kāds tajos var saskatīt kaut ko no pasaku motīviem vai no karnevāla, kāds cits saistību ar visumu, kosmosu, būtnēm no citām pasaulēm.

Šajās desmitgadēs EDM skanējums ļoti attīstījies un mainījies. Kas to ietekmējis?

Tehnoloģijas. Vispār elektroniskās deju mūzikas jēdziens jau pats par sevi ietver skaidrojumu – tai ir elektronisks skanējums. Tās ir bungu mašīnas, ar kurām var veidot bungu ritmus un cilpas, kas kļūst par skaņdarbu pamatu. Tie ir bināri mūzikas instrumenti jeb analogas iekārtas, ar kurām veido ritma sekcijas. Nāk klāt basa sintizatori, kas dod iespēju veidot dažādas tekstūras skaņas. Vēlāk savu artavu, protams, sniedz datori. Dažādas programmas, piemēram, FL Studio, Ableton, Logic dod iespēju veidot mūziku no mājām, eksperimentēt pat tad, ja nav muzikālas izglītības, bet ir muzikālā sajūta. Un, ja iepriekšējās desmitgadēs mūziku radīja jau minētās iekārtas, tad datorprogrammatūrā tie ir plug-in, kas dod iespēju iespēlēt, sakārtot un apstrādāt jebkura mūzikas instrumenta skanējumu vajadzīgajā vietā. Skaņu celiņi pārklājas un tuvinoties mūsdienām veido arvien daudzslāņainākus skaņdarbus.

Vai varam apkopot, kādi ir EDM subžanri?

To ir daudz. Tehno, transs, drum&bass, dubstep, house mūzika, elektro house, brosteps, ambient, hardcore, speed garage, acid house, acid tehno, italo house, trip hop. Un katram no šiem virzieniem ir vēl citi apakšvirzieni. Ļoti bieži cilvēki par to diskutē – kas vienam liekas dubstep, citam asociējas ar pilnīgi citu virzienu. Piemēram, Skrillex 2010. gadā izdoto albumu “Scary Monsters and Nice Sprites” joprojām mēdz dēvēt par dubstepu, bet skanējums šajā albumā veicina jauna subžanra veidošanos, kuru mēs šodien pazīstam ar nosaukumu brostep. Mūzikas uztvere ir subjektīva, tāpat kā gaume mākslā. To visu kopumā apzīmē ar jēdzienu elektroniskā deju mūzika jeb akronīmu EDM kopš apmēram 2010.gada, bet šajā skaņu mežā valda daudzbalsība, tēlaini izsakoties. Cilvēki, kuri saka, ka viņiem nepatīk EDM paši bieži vien nemaz nenojauš, ka labprāt klausās kādu no EDM veidiem.

Mūsdienās EDM cieši savijies ar radio un daļu no Eiropas un Amerikas topiem aizpilda tostarp arī EDM hiti. Tie ir mums visiem labi zināmi vārdi. Kad EDM ielauzās radio un kļuva faktiski par daļu no mūsdienu skanējuma?

Tas notika 2000. gados. Te liela ietekme ir bijusi David Guetta, Tiesto, Martin Solveig, Daft Punk, Chemical Brothers.

Šī mūzika pamazām no klubu nišas nonāca radio ēteros dienas laikā. Tā bija EDM turpmākā ceļa nobruģēšana.

Noteikti EDM izplatību ietekmēja arī pirātiskās vietnes, kas ļāva neierobežoti lejupielādēt un dalīties ar visdažādāko mūziku, par to nemaksājot. Tas, protams, nav atbalstāms, taču zināmā mērā arī ir veicinājis EDM mākslinieku popularitāti.

2000-šo gadu pirmajā desmitgadē šo singlu klausījumu skaits youtube mērāms milljonos, bet līdz ar Avicii, Swedish House Mafia, Tiesto un Martin Garrix parādīšanos EDM skatuve kļūst vēl plašāka. Martin Garrix pirms 9 gadiem to burtiski uzspridzināja ar singlu “Animals”. Viņam tolaik bija tikai 17 gadi un šo hitu, kam šobrīd ir jau 1,6milljardi skatījumu Youtube, viņš producēja mājās pie datora. Viņš burtiski parādīja to, kā var inovatīvi producēt no nulles. Tā bija jauna elpa, jauns EDM rokraksts. 

Kas notiek pēc tam?

Uz skatuves parādās Skrillex ar hitu “Scary monsters and nice sprites”. Tā arī ir cita veida skaņa, kas ir nosacīti smagāka un iepriekš nedzirdēta.

MGMT, Groove Armada, Paul van Dike, Hardwell, Axwell, Calvin Harris, Dimitri Vegas & Like Mike – parādās daudz jaunu vārdu, kas nostiprinās, veido paši savus skaņdarbus, kopproducē un protams, rada dažādu jau zināmu singlu remiksus, palīdzot zināmām melodijām ieskanēties un iekarot radio mūzikas topus atkal. Labi pazīstama vokālā partija, ritms, melodija vai akordi savienojumā ar citu mērci dod sajūtu, ka šīs kompozīcijas ir pazīstamas, bet tomēr pārsteidz. Tā mēs bieži vien sastopamies ar feinām atmiņām.

Uz kurieni virzās EDM?

Galamērķis nevienam nav skaidrs. Tie ir eksperimenti. Mūzikā tā vienmēr ir dažādu žanru simbioze, kas virza uz priekšu. Arī EDM mijiedarbojas ar citiem mūzikas stiliem. Kopumā skaņas ziņā EDM kļūst arvien daudzslāņaināks un sarežģītāks, skaņas dizains ir blīvs un satur ļoti daudz elementu. Producēšana datorprogrammās ar plug-in ir ļoti paplašinājusi mūzikas radīšanas iespējas. Es domāju, ka tās turpinās paplašināties.

Galu galā – Mežaparkā 17. jūnijā dzirdēsim daudzus pazīstamus EDM vārdus – Dimitri Vegas & Like Mike kā hedlainerus un vēl virkni citu – Sammy Porter, Gaullin, Plastic Funk, Tungevaag. Ko sagaidīt no šī festivāla?

Tas būs pietiekami liels EDM festivāls, kas Latvijā atnesīs “Tomorrowland”, “Ultra” un citu lielo festivālu sajūtu. Dimitri Vegas un Like Mike šobrīd ir vieni no pasaules vadošajiem dīdžejiem, viņi uzstājas praktiski visos lielajos festivālos un pulcē simtiem tūkstošus skatītāju. Tas ir ļoti spilgts, spēcīgs, es pat teiktu – grandiozs šovs, kāds Latvijā vēl nav redzēts. Tā ir pavisam cita tipa skatuve, gaismas un skaņa – tātad ko tādu Mežaparks arī nebūs pieredzējis. EDM festivāli ir vērienīgi – tātad UNREAL šajā ziņā patiešām varētu pārsteigt. Mūzikas ziņā – tie noteikti būs gan zināmi skaņdarbi, gan iespējams arī jaunumi. UNREAL būs interesants ne tikai jaunākai paaudzei, bet arī visiem tiem, kuri reivoja, kad mūziku spēlēja uz vinila. Jo tas, ko klausījās pirms 20, 25 un 30 gadiem ir veidojis to, ko varēs dzirdēt uz Mežaparka estrādes skatuves.