:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
Vakar aizvadīta pirmizrāde režisora Viestura Kairiša redzējumam par dāņu prinča Hamleta iekšējiem un ārējiem cīniņiem varas vertikāles stīvajā un draudīgajā ēnā. Ar trāpīgas ironijas un skaudra humora instrumentiem šai vertikālei gan lemts nožēlojami gāzties tāpat, kā Pārdaugavas okupeklim aizvadītajā vasarā. Titullomā - aktieris Maksims Busels, taču, kā jebkurā citā radošā veiksmē, arī šeit nopelni dalāmi visas komandas lokā, sākot no aktieriem un beidzot ar tehniskajiem darbiniekiem.
Viens no izcilākajiem Šekspīra interpretiem, britu režisors Pīters Bruks (Peter Brook) laikmetīguma izpratni mūsdienu teātrī reiz skaidrojis sekojoši: "Vārds “laikmetīgs” nozīmē sajūtu, kura jums rodas noteiktā vietā un laikā un jums ir pilnīga uzticība tam, ka tas, kas šajā vietā un laikā tiek izteikts, ir īsts. Tas ir laikmetīgums, un šeit jums ir ļoti rūpīgi jāizsver, vai cieņpilnākai un akadēmiskākai pieejai varētu būt šāds pats efekts, vai arī tai tiek pateikts skaidrs “nē” - tādā gadījumā klasisks dramaturģisks materiāls ir jāpārskata.”