Šogad Pirmās Lieldienas tiek atzīmētas svētdien, 9. aprīlī, un Otrās Lieldienas - 10. aprīlī. Šiem svētkiem tiek piešķirtas dažādas nozīmes, Lieldienas ir nozīmīgas kā kristīgajā pasaulē, tā arī latviešu tradīcijās.

Lieldienas – pavasara saulgrieži

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garuma. Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties. Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām. Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lielā diena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Lieldienas svinētas trīs dienas.

Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās

Kristiešiem Lieldienas saistās ar kaut ko nežēlīgu. Proti, Lielajā Piektdienā Dieva dēls Jēzus tika nogalināts, piesitot krustā, Lieldienu svētdienas rītā Kristus kapu atrada tukšu un viņš bija augšāmcēlies. 

Lieldienas - latviešu tradīcijas

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana. Grezns apģērbs un rotāšanās pieder visām gadskārtu svinībām, bet dainas šo apstākli sevišķi piemin Lieldienās, jo laiks vēl ir vēss un vairums izdarību notiek ārā. Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana.

Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās. Putni nozīmē ļaunumu un slimības; aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, sagaida, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi. Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied. Šo darbu pabeiguši, putnu dzinēji atgriežas sētā, kur viņus sagaida saimniece, aicinādama Lieldienu azaidā.

Galvenā Lieldienu izdarība ir šūpošanās, kas dainās visvairāk apdziedāta. Šūpošanās Lieldienās ir ar tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības veicināšanai. Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, āriešu pirmtautā, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to dara vēl šodien.

Priecīgas Lieldienas!