Padomju impērija mala un dragāja daudzu tautību cilvēku likteņus – represijas skāra faktiski visus, kas prata saimniekot, vadīt uzņēmumus, bija izglītoti un domājoši vai citā veidā šķita bīstami vai neiederīgi jaunajā valstī. Te, jaunceļamajā nometnē pie Angaras krastiem sapulcējušies vienkārši zemnieki un Ļeņingradas inteliģence, noziedznieki, musulmaņi un kristieši, pagāni un ateisti, krievi, tatāri, vācieši, čuvaši – ik dienu cenšoties skarbajai taigai un bezsirdīgajai valstij apliecināt savas tiesības dzīvot. Skarbajā ikdienā spilgti izceļas cilvēku patiesā daba – īpaši skaidri ieraugāms gan zemiskums, gļēvums un nelietība, gan drosme un cildenums. Un, kā jau dzīvē, gan labākās, gan sliktākās īpašības piemīt ne vien tiem, kas šo ārprātu rīko un atbalsta, bet arī tiem, kas kļuvuši par beztiesīgiem vergiem, ar kuru kauliem un asinīm tiek likti pamati taigas jaunceltnēm.

Guzelas Jahinas radītie personāži, lai gan brīžiem paredzami, ir bagātīgi izzīmēti. Vecais vācu ārsts Volfs Karlovičs Leibe un idejiskais, bet gļēvais sarkanarmietis Ignatovs, šarmantie vecās Pēterburgas pārstāvji Sumļinski un gleznotājs Ikoņņikovs, nelietīgais, bet dzīvīgais Gorelovs… kopā ar citiem nelaimes biedriem viņi iezīmē laikmetu un vidi tik koši, ka tikai ārkārtīgi naivs cilvēks spētu iedomāties PSRS kā valsti (vai laikmetu) kurā “nezinu starp zemēm simtām, kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs”, kā reiz tika dziedāts. Trulums, pastāvīga spriedze, nerimstošas “ienaidnieku medības”, kuras patiesībā ir pat īpaši nemaskētas alkas pievākt to, ko otrs ir sastrādājis – tāds īsumā ir tā laikmeta raksturojums, kura baismi absurdā realitāte vēl nesen bija arī mūsu ikdiena.

Guzela Jahina ir dzimusi un uzaugusi Kazaņā. Viņa iepriekš publicējusies žurnālos “Нева”, “Сибирские огни” un “Октябрь”. “Zuleiha atver acis” – autores debijas romāns – ir tulkots un izdots 38 valstīs, saņēmis neskaitāmas literārās godalgas, un pēc tā motīviem uzņemts televīzijas seriāls.

Pieejama arī e-grāmata.

No krievu valodas tulkojusi Gunita Mežule.