Grāmatas pirmo nodaļu Račmans nosaucis par arhetipu, tā ir veltīta Krievijas autokrātam Vladimiram Putinam, kura patiesā seja šobrīd ir redzama ne tikai Ukrainā, bet nu jau arī gandrīz divas desmitgades ilgstošā cīņā gan pret Krievijas opozīcijas līderiem, gan žurnālistiem, gan arī citiem cilvēkiem, kas iestājas par demokrātiju un nav apmierināti ar valsts politisko kursu. 

Putins nekad nav baidījies uzbrukt savas valsts pilsoņiem, turklāt visbiežāk to dara zemiskā un slēptā veidā. 

Viens no Putina galvenajiem mērķiem vienmēr ir bijis tieši Aleksejs Navaļnijs - krievu jurists, kurš 2009. gadā ieguva plašu atpazīstamību Krievijā kā blogeris un sociālais aktīvists, jo pievērsa sabiedrības uzmanību korupcijas un citām Krievijas politiskajām problēmām. 2011. gadā Navaļnijs nodibināja Korupcijas apkarošanas fondu, kas nodarbojās ar korupcijas novēršanu un apkarošanu Krievijā.

Fonds veidoja arī dokumentālās filmas par korupciju Krievijas amatpersonu un oligarhu vidū. Populārākās no tām ir "Čaika" (2015), "Viņš jums nav nekāds Dimons" (2017) un visplašāko rezonansi izraisījusī "Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli" (2021).

Kanādiešu režisora Daniela Roera dokumentālā filma "Navaļnijs" ("Navalny"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", pēc tās iznākšanas izraisīja plašu rezonansi pasaulē un saņēma "Oskara" balvu kategorijā "labākā dokumentālā filma".

Tā stāsta par Krievijas opozicionāra politisko karjeru, mēģinājumu viņu noindēt ar ķīmisko ieroci "Novičok" un atgriešanos Krievijā, neskatoties uz skaidri zināmo apstākli, ka viņš visticamāk tiks apcietināts.

Filma, kas tapusi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī, piedāvā dziļi personisku, dažreiz pat pārsteidzoši negaidītu ieskatu cilvēka drošsirdībā, stājoties pretim Krievijas autokrātam Putinam.

Tā vietā, lai sniegtu kopsavilkumu par Navaļnija politisko karjeru, filmas centrā ir tās dramatiskākās epizodes. 2020. gada augustā, kad viņš lido no Sibīrijas atpakaļ uz Maskavu, viņam paliek slikti.

Lidojums tiek novirzīts uz Omsku, Navaļnijs tiek nogādāts slimnīcā, kuras ārsti dīvainā kārtā nevēlas ļaut viņam tikties ar sievu Jūliju. Drīz vien viņa uzsāk cīņu par viņa nogādāšanu Vācijas slimnīcā. Berlīnes slimnīcā tiek noskaidrots, ka Sibīrijā noticis mēģinājums noindēt Navaļniju ar ķīmisko ieroci "Novičok". Izjaucot cilvēka nervu sistēmu, “Novičok” var nonāvēt cilvēku sirdstriekas vai nosmakšanas ceļā.

Kad Navaļnijs sāk atveseļoties, viņš cenšas noskaidrot, kurš mēģinājis viņu nogalināt. Lai to izdarītu, Navaļnijs un viņa komanda sazinās ar Nīderlandē bāzētās pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" žurnālistu Kristo Grozevu, kuru pats Navaļnijs sauc par "jauku, ļoti laipnu bulgāru nūģi ar klēpjdatoru". Drīz vien vienā no dokumentālās filmas elpu aizraujošākajām daļām Navaļnijs zvana slepkavām.

Tuvojoties filmas noslēgumam, kad Navaļnijs atgriežas Maskavā, viņš paziņo, ka nebaidās un mudina nebaidīties arī savus atbalstītājus. Gan Navaļnijs, gan arī citi Krievijas opozicionāri, kas atrodas apcietinājumā, piemēram, Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins, kurus cenšas iznīcināt Putina režīms, aicina arī ierindas krievus nebaidīties no Putina ļaunprātības un tomēr savākt drosmi, lai ar viņu cīnītos.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".