Cilvēku uztvere par vizuālo kultūru joprojām ir salīdzinoši jauna, un mēs vēl neapzināmies, cik lielu daļu no mūsu patērētā vizuālā satura rada tehnoloģijas. Uzzinot par mākslīgā intelekta radītajiem attēliem, bieži vien esam pārsteigti un rodas jautājumi par to, kā šī tehnoloģija var zināt, kā izskatās cilvēki un kā tā rada attēlus? Protams, vienlaikus rodas interese arī par iespējām, ko māksliniekiem vai jebkuram citam interesentam var radīt mākslīgā intelekta izmantošana savos darbos.

Muzejā “Fotografiska” Tallinā iekārtotajā izstādē "Pikseļu sapņi" tiek demonstrēti mākslīgā intelekta radīti attēli, un izstādes mērķis ir veicināt diskusiju, kuras centrā būtu mākslīgā intelekta iesaiste ne tikai mākslā, bet arī citās dzīves jomās. Kaut gan atbildes uz šiem jautājumiem vēl tikai veidojas, viens no mākslas pasaules mērķiem var būt - aicināt sabiedrību aizdomāties par to iespējamajiem variantiem.

Mākslīgais intelekts maina veidu, kā mēs veidojam un patērējam vizuālo saturu. Līdz ar tā attīstību diezgan droši varam pieļaut, ka nākotnē redzēsim vēl vairāk MI radītu attēlu. Tāpēc jau tagad nepieciešams apsvērt tā ietekmi gan uz mākslas pasauli, gan uz sabiedrību kopumā. Lai gan daži var baidīties, ka tiks zaudētas darba vietas vai pārkāpti autortiesību likumi, noteikti varam gaidīt arī jaunas radošuma izpausmes un mākslas veidus.

Mākslīgā intelekta ienākšanai mūsu dzīvē ir gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, jārēķinās, ka MI maina veidu, kā mēs veidojam un patērējam vizuālo saturu. Turklāt tas var ietekmēt ne tikai mākslas pasauli, bet arī dažādas tai pietuvinātas nozares, piemēram, reklāmas, filmu un spēļu industrijas.

Ir svarīgi, lai mēs turpinātu diskutēt par mākslīgā intelekta izmantošanas ētiskajām un sociālajām sekām, piemēram, par to, kā tiek risināti datu un personīgās informācijas aizsardzības jautājumi, kā arī par to, kā tas var veicināt vai aizkavēt dažādu kultūru un viedokļu atspoguļošanu un pieejamību. Ir svarīgi izglītot sabiedrību par MI un tā ietekmi uz vizuālo kultūru, lai nodrošinātu, ka cilvēki spēj izprast un kritiski novērtēt vizuālo saturu, kas tiek radīts ar šo tehnoloģiju. Tas var palīdzēt novērst dezinformāciju un manipulāciju ar vizuālo saturu, kas var kļūt potenciāli kaitīga sabiedrībai.

Esam guvuši apliecinājumu, ka mākslīgā intelekta radītās fotogrāfijas spēj uzvarēt mākslas konkursos. Pavisam nesen masu mediji aplūkoja piemēru, kurā uzskatāmi varēja redzēt, kā mākslīgais intelekts jau ir ietekmējis mākslas pasauli – fotokonkursā uzvarēja Vācijas mākslinieka MI radīta fotogrāfija. Tas liek uzdot jautājumu – kā un vai mēs varam vērtēt cilvēka un mākslīgā intelekta radītās fotogrāfijas pēc vienādiem kritērijiem? Nevar noliegt, ka arī mākslīgais intelekts spēj radīt satriecošas kompozīcijas un krāsu shēmas, sacenšoties ar māksliniekiem. Taču pretrunas par to, ko vajadzētu un ko nevajadzētu uzskatīt par “īstu” fotogrāfiju, pastāv.

Mākslīgā intelekta radīto attēlu pieaugums ir jauna tendence vizuālajā mākslā, kas var mainīt veidu, kā mēs domājam par radošumu un mākslu. Tādēļ mākslas praktiķiem un teorētiķiem nepieciešams iesaistīties mākslīgā intelekta izpētē un lietošanā. Kaut gan vēl nav skaidrības par to, kāda būs MI nākotne, kā tehnoloģijas attīstīsies un vai tās mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, ir jāturpina to pētīt un izzināt ar mākslīgo intelektu saistītās iespējas. Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mūs, visticamāk, gaida tādi mākslas un izteiksmes veidi, par kuriem iepriekš neesam pat aizdomājušies.

Izstāde “Pikseļu sapņi” “Fotografiska” muzejā Tallinā aplūkojama līdz 15. maijam. Plašāka informācija muzeja tīmekļa vietnē.