* * *

Trīsdesmit astoņus gadus strēbu karstu, lēcu uz ecēšām, kāpu uz

grābekļiem. Nu nesu dedzināt tavas lauku drēbes, piekļauju mēteli, ošņāju

džemperi, paņurcu veco bereti – kā mēs to izsmējām, kā lūdzām nelikt vasaras

vidū, centāmies pierunāt saģērbties plānāk.

Ugunskuram ir īpašs grābeklis, retiem un stingriem metāla zariem. Kā

mani kaitināja, ka stāsti atkal to pašu. Un kā mēs vērojām zvaigznes un ogles.

Tu vienmēr sargāji ugunskuru, paliki augšā, kamēr izdzisa, līdz beidzot pateici

– tagad ir jūsu kārta.

Šodien saku mētelim – mīlu, šodien saku beretei – piedod, skūpstu un

atdodu ugunij. Puņķi pa grābekļa kātu.

Anna Auziņa ir latviešu dzejniece, rakstniece un gleznotāja, dzimusi rakstnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē 1975. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada, vairākkārt sarīkojusi personālizstādes.

Auziņa ir autore četriem augstu novērtētiem dzejas krājumiem – “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017). Līdztekus sarakstījusi romānu “Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata”, kas izdots 2021. gadā un Lauras Grozas skatuves pārlikumā iestudēts Dailes teātrī.

Anna Auziņa strādājusi reklāmas aģentūrā par tekstu autori, darbojas pētniecībā un raksta grāmatu un teātra izrāžu recenzijas, viņa ir aktīvi iesaistīta mākslas pasaulē un darbojas kritikas žanrā.

2019. gadā Auziņa aizstāvēja doktora disertāciju par sievišķo valodu latviešu dzejā, darbā pievēršoties ievērojamo 20. gadsimta latviešu autoru Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzejai. Auziņas dzejolis “Man iekšā ir grāmata” 2008. gadā uzvarēja viena dzejoļa konkursā un saņēma Olivereto balvu.

Epizodes no dzejas festivāla "Page Break" norises Jelgavas izglītības un kultūras iestādēs

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Lai rīts būtu labs, nepieciešama vai nu laba nakts, pēc kuras arī rīts ir labs, vai tik slikta, ka rīts nāk kā atpestīšana.

Ja tev būtu jādodas uz festivālu ārpus Latvijas, kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi, kas simbolizē mūsu valsti šodien?

Trīs antoloģijas “Six Latvian Poets” eksemplārus.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Nevaru iedomāties, par ko es nerakstītu nekad. Lai gan praksē nerakstu par lietām, ko nepazīstu.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Jelgava?

Jāņa Joņeva romāns “Jelgava 94”, Silvijas Meškones glezna “1944. gadā dega Jelgava”, Kārlis Vērdiņš, kurš audzis Jelgavā.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Nemelot.

Tavs novēlējums labai dienai...

Lai mierīgi!