Rojs Rodžers homofobijas dēļ vēlas pamest Latviju

"Kārtējais vīkends, kur es skatos, kā sit manus draugus," savu monologu iesāk Rojs Rodžers.

Viņš stāsta par vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuri sastopami ielās ap sešiem no rīta, ir noskaņoti uz ķildām un meklē jebkuru iemeslu kautiņam, "jo droši vien jāizliek savas vīrišķās emocijas".

Šoreiz kārtējo reizi viss sācies ar saukli "pediņš!". "Es jau zinu, kas ir jādara tādos momentos, ir vienkārši jāiet prom, bet viens no mūsu draugiem sāka mūs aizstāvēt, tad viņi sāka mums sekot, mēs aizmukām prom, lai neizveidojas konflikts," iezīmē Rojs.

Tomēr no nepatikšanām nav bijis iespējams izvairīties. "Kāpēc ir jāsit sveši cilvēki uz ielas tāpat vien?" neizpratnē ir viņš.

Rojs skaļi paudis, ka sitēji ir homofobi, un viņš sapratis, ka šie cilvēki nezina šī vārda nozīmi. "Es jau nesaucu tevi par geju, es saucu tevi par cilvēku, kurš ienīst gejus. Rokas viņam "sakačātas", bet smadzenes muskulis netiek darbināts."

"Nekad iepriekš tik bieži nebiju saskāries ar šādām agresijas epizodēm. Pēdējo mēnešu laikā tās notiek katru nedēļu.

Es bišķiņ gribu braukt prom no Latvijas," par notiekošo saka jaunais vīrietis.

Viņam ļoti patīkot darbs izklaides industrijā un darbs naktīs, taču ceļš mājup agros rītos teju vienmēr sagādā nepatīkamas situācijas uz ielas.

"Un kāpēc ir jākaujas ar cilvēku ne no savas svara kategorijas?" Vīrietis, kas uzbrucis Rojam, pēc viņa stāstītā, ir bijis par 50 kilogramiem smagāks. "Kā uzvara šajā kautiņā viņam dod kādu gandarījumu?" neizpratnē ir viņš.

Rojs teic - ja nākas piedzīvot līdzīgas situācijas, viņa ieteikums ir skriet prom, jo "tā nav vājuma pazīme, bet gan pazīme, ka tu vēlies pamosties bez zilumiem".