Raidījuma veidotājiem zināms, ka Kultūras ministrija no Arvila Ašeradena saņēmusi vēstuli ar mudinājumu par labu veselībai atteikties no naudas, kas paredzēta kino uzņemšanai. Filmu veidotāji šādu plānu sauc par katastrofu. Tas liktu apturēt 15 šobrīd ieplānotu filmu veidošanu un starptautiski sagrautu Latvijas filmu nozares reputāciju.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma skaidro:

"Lai atnāktu uz konkursu filmu ražošanai, ir nepieciešams ļoti apjomīgs un ļoti rūpīgi sagatavots projekts, projekta apjoms ar visu scenāriju ir vairāk nekā simts lappuses, scenārijs vien ir vairāk nekā simts lappuses, tātad tie ir apjomīgi izstrādāti darbi. Un tikai ar šādiem projektiem tad, kad ir skaidrs, ka ir gan scenārijs, gan režisora koncepcija, gan ir atrasti aktieri, gan ir atrastas lokācijas, un, protams, ir atrasts arī līdzfinansējums starptautiskos fondos, vai arī vēl lokāli no kādiem sponsoriem, tad filmu var sākt ražot. Un tas nav iespējams viena gada ietvaros."

Bieži kā sadarbības partnerus piesaista ārvalstu producentus un līdzfinansējumu saņem no starptautiskiem filmu atbalsta fondiem. Lai visu šo sarežģīto un komplicēto darbu paveiktu, paiet mēneši vai pat ilgāks laiks, līdz sākas reālais darbs filmēšanas laukumā. Valsts kino centrs arī uzreiz nepiešķir visu Latvijas puses naudu, bet speciāla komisija izvērtē katras filmas veidotāja paveikto gada griezumā. Un samaksā par padarīto. Atlikusī nauda, kas ir iebudžetēta filmu veidotāju plānos un kalpo arī kā garants starptautiskajiem partneriem, pa posmiem tiek izmaksāta vēlāk. Līdzās Valsts prezidenta balsojumam nepieciešamo balsu menedžēšanai partijas un ministrijas pēdējās nedēļās meklē naudu, ko pārdalīt veselībai un izglītībai. Katram ministram jāpiedāvā savs risinājums.

Naudu ministriju makos pēta un pārdales piedāvā arī Finanšu ministrija. 22. maijā Kultūras ministrijā saņemta Arvila Ašeradena vēstule:

"Ņemot vērā, ka filmu finansēšanas programmā līdz aprīļa beigām no piešķirtā finansējuma 4 857 179 eiro izlietoti 40 118 eiro, priekšlikums pārdalīt 1 597 654 eiro."

Kā norāda Nacionālā kino centra vadītāja, šī finanšu ministra noskatītā nauda visa jau ir garantēta filmu veidotājiem. Par to producenti noslēguši starptautiskus līgumus, saņēmuši finansējumu no fondiem Eiropā. Ja to atņems, apdraudētas ne tikai tās 15 filmas, ko šobrīd jau filmē. Tās būs graujošas sekas visai Latvijas kino nozarei kopumā, ko izjutīsim turpmākos 5-10 gadus. Sabojāta būs arī reputācija, jo partneri no citām valstīm Latvijai vairs neuzticēsies.

Finanšu ministra rīcība izrādās pretēja tam, kas solīts Krišjāņa Kariņa otrās valdības deklarācijā, proti, ka kino nozarei būs pievērsta īpaša uzmanība un atbalsts.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis apgalvo, ka šobrīd no Arvila Ašeradena pieprasītajiem vairākiem miljoniem Kultūras ministrijas budžetā veselībai varot pārdalīt 380 tūkstošus eiro. Kino naudu atņemt viņš neļaušot.