Tomēr katrs svētku vai pelnītas atpūtas gaidīšanas ceļš mēdz viltīgi paslēpt arī kādu slēptu kukurzni, pret kuru paklupt. Asu savirzi savstarpējā skatuves mākslinieku satiksmē aizvadītajā nedēļā radīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja, režisora Alvja Hermaņa pārmetumi Dailes teātrim par aktieru pārpirkšanu. Režisors norādīja, ka šādas rīcības sekām būtu jābūt kompensācijai par jauno aktieru sagatavošanu gan no finansēs saskaitāmā, gan naudā nenovērtējamā ieguldījuma skatupunkta.

Tikām cerīga aina manāma Lāčplēša ielas 25. namā. Jaunā Rīga ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz pilnībā ir pabeigti fasāžu darbi, pilnā sparā notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai. Valsts nekustamo īpašumu un pilnsabiedrības “SBSC” martā noslēgtā vienošanās paredz JRT ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada nogalei.

Lai veiktu pāris kopsavelkošas piezīmes par aizvadītajā Latvijas teātru sezonā redzēto un secināto, uz attālinātu sarunu aicināju teātra kritiķi Zani Radzobi.

Viņas pienākumos vēl bez teātra izrāžu kodola rašanas un noraksturošanas žurnālam “Ir” ietilpst Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas pārvaldība un docēšana Sociālo zinātņu fakultātē. Zane ir arī Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas (AITC-IATC) ilggadēja biedre un Ziemeļvalstu teātra pētnieku asociācijas (ANTS) valdes locekle.

Ķersimies uzreiz pie karstā kartupeļa, kuru vispirms Dailes teātra vadības un tad arī pārējās sabiedrības plaukstās iesvieda Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis. Aktieru pārpirkšana teātru vidū paša acīs savulaik bija sportiskas un dinamiskas konkurences piemērs, nu tas ir dunča dūriens mugurā. Vai šī ažiotāža ir pārmaiņu ilustrācija mūsu teātra vidē – ka ar augstu statusu nevar rēķināties kā ar konstanti?

Man patīk tavs izteiciens “pārmaiņu ilustrācija”. Tas ir precīzi. Kāpēc Hermanim šī situācija sagādā šoku? Jo [teātru vidē] ļoti izteikti ir mainījušies spēku samēri. Viņš ļoti ilgus gadus absolūti bija Latvijas teātra topā. Un ne tikai Latvijas vien – JRT ir viens no būtiskākajiem teātriem Eiropā, par to nekādu šaubu nevar būt. Taču jebkurš teātris allaž ir pakļauts izmaiņām, un sāpīgā realitāte ir tāda, ka nu jau tas diezgan daudzas sezonas nebūt nepieder pie labākajiem Latvijas teātriem. Savukārt Daile šobrīd ir avangardā. Tas ir teātris, kurš šobrīd attīstās ļoti interesantās formās.