Koncerta pamatā latviešu komponistu – Jēkaba Jančevska, Gundegas Šmites un Viļņa Šmīdberga – mūzika, kas veltīta orķestrim “Rīga”. Latviešu komponistu skaņdarbu pasūtīšana un atskaņošana vienmēr bijusi viena no visbūtiskākajām šķautnēm orķestra “Rīga” darbībā. Orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns šo procesu un šādas programmas izvēli pamato šādi:

“Uzskatu, ka kvalitatīvs mūsdienu simfoniskā pūtēju orķestra repertuārs daudzviet pasaulē joprojām tikai veidojas, tādēļ ir svarīgi, ka šajā procesā ar savu unikālo pienesumu piedalāmies arī mēs – radot augsni un atskaņošanas iespējas šādas mūzikas ilgnoturībai.”

Jēkaba Jančevska kompozīcija “Un pret savas tautas dziesmu” sacerēta 2018. gadā. To atskaņo teicējs un orķestris, izmantojot Imanta Ziedoņa dzejoli, kas izsaka skarbu atziņu, ka visdziļāk ievainot var savējie. Ziedoņa dzejolī ietvertas arī tautas dziesmu rindas – kā metaforas, kas dod spēcīgas norādes un pastiprina autora domu par laikabiedru un savējo nodevību: “Un seši mazi, maziņi bundzinieki jāj pa ceļu bungodami, pazaudējuši mātes acis.”

Gundegas Šmites skaņdarbs “Mir geht ein Licht auf” (Es redzu gaismu) veidots gan ar muzikālām, gan saturiskām arkām no Johana Sebastiāna Baha mūzikas. Orķestris “Rīga” 2014. gadā rīkoja starptautisku komponistu konkursu ar moto “Izjūti Bahu, turpini Bahu, debatē ar Bahu” un Šmites jaundarbs konkursā tika novērtēts ar godalgoto trešo vietu.

Kā īpašs notikums koncertā vērtējams Viļņa Šmīdberga skaņdarba “Elēģija” atskaņojums – ne velti šīs mūzikas nosaukums dots arī koncertam. Šmīdbergs skaņdarbu oriģināli rakstījis simfoniskajam orķestrim un tā pirmatskaņojums Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē lasījumā izskanēja 2009. gadā. Taču 14. jūnija koncertā, kad komponists svinēja arī savu dzimšanas dienu, šī mūzika pirmo reizi izskanēja pūšaminstrumentu orķestra redakcijā.

Līdzās latviešu autoru mūzikai koncertā nozīmīgu lomu ieņēma arī Deivida Maslanka skaņdarbs “Dāvida grāmata: koncerts solo perkusijām un pūšaminstrumentu ansamblim”. Solista loma šajā skaņdarbā izcilajam perkusionistam Guntaram Freibergam, kura talants un sniegums Latvijas mūzikā pagājušajā gadā novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu. Autors par skaņdarbu raksta šādi:

“Mani interesē korāļmelodijas, kuras izmantoju savā mūzikā, jo tās ir neskaitāmu cilvēces paaudžu rezultāts un tām piemīt dziļuma un spēka aura. Tās vienmēr manā iztēlē paver kaut ko nezināmu un spēcīgu. Mūzika pēc būtības ir saistīta ar garīgumu un saiknes atrašanu ar “lielāko” sevi un universālajām lietām. Stāsts, kas atklāsies skaņdarba daļu nosaukumos, katram klausītājam būs personisks. Dotie daļu nosaukumi ir tikai pavedieni, kas var atvērt prātus un sirdis dažādos veidos.”