Biliana Vučkova, kas ir vairākkārtēja eksperimentālā mūzikas festivāla “Skaņu mežs” viešņa, kopš rudens kopā ar Ievu Balodi strādājusi pie audiovizuāla darba “It took a long time for it to open its leaves”.

Savukārt Ieva Balode ir māksliniece un aktīviste, kas strādā ar fotoķīmisko filmu un attēlu. Viņa vada biedrību “Baltic Analog Lab” – mākslinieku kolektīvu, kas piedāvā telpu un platformu fotoķīmiskā attēla radīšanai, izpētei un apmācībai, un organizē eksperimentālo kino festivālu “Process”. Īsā intervijā Ieva Balode ieskicē sestdienas vakarā gaidāmo.

Kā aizsākās tava un Bilianas Vučkovas sadarbība?

2022. gada rudenī "Skaņu meža" rīkotājs Viestarts Gailītis man piedāvāja sadarboties ar Bilianu Vučkovu un atsūtīja viņas skaņdarbus. Sākumā, izdzirdot, ka viņa spēlē vijoli, es šaubījos - vijole nav tas instruments, kuru es jebkad būtu izjutusi kā savējo. Tad es paklausījos, kā Biliana spēlē un biju patīkami pārsteigta - tā bija netipiska un neparasta pieeja vijoļspēlē, kurā viņa iesaista arī savu balsi, un tas mani uzrunāja. Es uzticos Viestartam un "Skaņu mežam", jo šis festivāls man ir tuvs, mani interesē eksperimentālā mūzika un man patīk sadarboties ar šādiem mūziķiem. Lai gan pārsvarā esmu aizņemta ar biedrības “Baltic Analog Lab” vadīšanu, tomēr manī bija radusies interese veidot šādu sadarbības darbu pilnībā no jauna, kā "Skaņu meža" un "Shape +" platformas pasūtījumu. Tas bija patīkams izaicinājums!

Tajā pašā rudenī ar Bilianu iepazināmies, mētājām idejas, par ko mēs šajā sadarbībā gribētu vēstīt. Viestarts mums bija devis pilnīgu brīvību. Mēs runājām par to, kas šobrīd notiek mūsu dzīvēs, par ko mēs domājām. Nonācām pie kopsaucēja, ka mums abām interesē cilvēka psiholoģija, psihiskie stāvokļi, poētika un raganiskums, kas mūs kā sievietes vieno. Turpinot saraksti e-pastos, vienojāmies, ka mūsu darbs varētu būt par transformāciju kā dabīgu procesu cilvēka fizikālajā un mentālajā dabā.

No manas puses vizuālais materiāls ir ilgi filmēts ozols. To filmēju no ziemas līdz vasarai uz Bolex kameras un 16 milimetru kinofilmas, izmantojot intervalometru (ierīci, kas mēra īsus laika intervālus). Materiālu apstrādāju dažādās filmas attīstīšanas un apstrādes tehnikās un tas tiks demonstrēts, izmantojot vairākus 16 mm kino projektorus. Šo dabā esošo transformāciju var attiecināt arī uz cilvēka dzīvi un tās nemitīgajām transformācijām. Pēdējo kadru ar ozolu vasarā mēs nofilmējām kopā ar Bilianu. Koks atrodas manos laukos. Biliana tur ierakstīja arī dažādas dabas skaņas, kā arī šeit, Rīgā, fiksēja mana montāžas galda mehāniskās skaņas. Tāpēc mūsu performancē būs jūtama, dzirdama un redzama gan daba, gan instrumentu mehānika. Daļa skaņdarbu Bilianai jau ir ierakstīti, otru daļu viņa improvizēs uz vietas ar savu vijoli.

Darbs tapis “SHAPE+” platformas radošās rezidences ietvaros. Kas tev ir svarīgi, lai šāda veida sadarbības izdotos?

Nav vienotas receptes, lai sadarbības izdotos. Parasti veiksmīgākās sadarbības ir tās, kad paši mākslinieki savstarpēji izdomā sadarboties. Šajā gadījumā mūs kopā salika uz "aklo" - Viestarts zināja, ko mēs abas spējam. Abas piekritām, vēl nesatiekoties. Pārsvarā mākslinieki ir diezgan atvērti cilvēki. Arī es pati, organizējot pasākumus, esmu likusi kopā māksliniekus ar dzejniekiem, mūziķiem. Sākumā varbūt viņi izjūt pretestību - kā ar viņu sadarboties? Sanākot kopā un uzsākot darbu, viņi atrod jaunu radošo vīziju, kas beigās ļauj visiem kopā paplašināties. Šajā gadījumā mums bija līdzīgi - mums abām bija radošais dzinulis. Es labi izjutu to, cik Biliana ir atvērta. Viņa atnāca uz manu studiju, ieraudzīja montāžas galdu un 16 mm filmu cilpas, un nolēma, ka mūsu performancē arī izmantos skaņu cilpas. Citādāk ir tad, ja satiekas divi cilvēki, kas ir ieciklējušies savā lietā un nemaz negrib spert solīti ne pa labi, ne pa kreisi. Mūsu gadījumā nostrādāja interese par pasauli un otru cilvēku.

Vēl jāpiebilst, ka sestdienas vakarā muzicēs arī igauņu-vācu-amerikāņu mūziķu duets “Bad Groupy”, kurā ietilpst DžefsSuraks (Jeff Surak) un Krisa Kuldkepa (Kris Kuldkepp). Duets skaņu radīšanai izmanto kontaktmikrofonus, olu čaumalas, kasešu atskaņotājus, vara plāksnes un kontrabasu, ikdienas skaņu mikrokosmosu mijot ar dažādām brīvās improvizācijas estētikām. Džefs Suraks jau vairākus gadus kūrē festivālu “Sonic Circuits” un vada izdevniecību “Zeromoon”. Krisa Kuldkepa ir uzstājusies tādos festivālos kā “JAUNA MUZIKA”, “StimmeX”, “Blurred Edges Festival” un “Piksel”.

17. jūnija koncertu rīko biedrība “Skaņu mežs” un Eiropas Savienības atbalstītā novatoriskās mūzikas platforma “SHAPE+.” Biļetes nopērkamas pie ieejas,