Gan svētku dalībniekus, gan skatītājus uzrunā deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš: 

"Kamēr vien Latvijā un ārpus tās būs cilvēki, kas dejo, tikmēr būs deju pulciņi. Kamēr būs deju pulciņi, būs arī Deju svētki. Un kamēr būs Deju svētki, pastāvēs latvieši un latviešu valoda. Spēks, pārliecība, lepnums dejot un dzīvotprieks – tie ir Deju svētku raksturojošie lielumi. Savukārt Dziesmu un deju svētki ir latvietības svinēšana."

Kopā dejošanas tradīcija Latvijā ir dzīva un attīstās, un 21. gadsimtā rada cilvēkos arvien lielāku interesi. To visprecīzāk raksturo Deju svētku dalībnieku skaits 86 gadu garumā. 1937. gadā – Pirmajos Vispārējos Aizsargu vingrošanas un tautas deju svētkos piedalījās 720 dejotāji. 1965. gads – V Deju svētkos – 2176 dejotāji; 1990. gadā, X Deju svētkos – 5000 dejotāji; 2013. gadā 14 764 dejotāji; savukārt šajos, XVII Deju svētkos piedalīsies 17 541 dejotājs.  

Deju lieluzvedums šogad veidots kā novadu programma. Tas ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem. “Mūžīgā dzinēja” stāstu izdzīvo mūsu laikabiedrs, kuru dēvē par Ceļinieku.

Viņš nolemj doties ceļojumā pa Latviju, apciemojot tuvākus un attālākus radus. Soli pa solim ceļojuma stāsts atklāj Latvijas novadu dažādību, vietējo ļaužu rakstura īpašības un tikumus, katras vietas sajūtas, raksturu un iedzīvotāju unikālo dzīvesziņu. Šis var būt stāsts par ikkatru no mums...

Lieluzvedumā pirmo reizi Deju svētku vēsturē tiks atspoguļoti pieci novadi – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Sēlija – ar novadu un cilvēku satikšanās krustpunktu Rīgā. Programmā iekļautas 16 autoru dažādos laikos veidotas 32 dejas, sākot no 20. gadsimta. 60. gadiem līdz pat mūsdienām.

Šogad svinam skatuviskās tautas dejas vecmeistaru jubilejas – Harijam Sūnam un Vilim Ozolam 100, bet Uldim Žagatam – 95 gadi. Tāpēc īpašs mirklis lieluzvedumā būs leģendāro horeogrāfu deju iestudējumi – Harija Sūnas “Sadancošana Ludzā”, Viļa Ozola “Klabdancis” un “Svinīgais solis”, Ulda Žagatas “Es mācēju danci vest” un “Kur tu biji, bāleliņi”.

Kopumā programmā iekļautas astoņas dejas no latviešu skatuviskās dejas “Zelta fonda”. Līdzās tām 13 dejas no jaunrades deju konkursiem, pārstāvot ikvienam ļoti atpazīstamas, piemēram Jāņa Ērgļa “Es izjāju prūšu zemi”, Ilmāra Dreļa “Kūmas”, Jāņa Purviņa “Es redzēju visu jūru”, gan arī jaunās paaudzes horeogrāfu darbi – Dagmāras Bārbales “Skaista mana tēvu zeme”, Gunas Trukšānes “Aug magonīte” un Jāņa Kalniņa “Kripu, krapu dejā gāju”.

Būtiski, ka šajā programmā ir iekļautas dejas, kurām iedvesmas avots ir bijušas latviešu tradicionālās jeb tautas dejas – Artas Melnalksnes “Cūkas driķos”, Guntas Skujas Vidzemes un Sēlijas novada dejas.

Lieluzveduma ģenerālmēģinājums – ceturtdien, 6. jūlijā plkst. 22:00. "Mūžīgā dzinēja" patiesā iegriešanās – piektdien, 7. jūlijā plkst. 12:00. Abas norises notiks Daugavas stadionā.