Koķetēšana ar popkultūru bija arī Gvalaci turpmāko panākumu pamatā. 2011. gadā Sanremo festivālā Rafaels kļuva par uzvarētāju jauno talantu kategorijā. Sakritības pēc šis bija gads, kurā Itālija bija nolēmusi atgriezties Eirovīzijā pēc četrpadsmit gadu pauzes, un pārstāvi īpaša žūrija izvēlējās no Sanremo festivāla laureātiem. Lai arī “lielo zvaigžņu” kategorijā bija tādi itāļu publikai labi zināmi mākslinieki kā tenors Al Bano, Luks Barbarossa un Anna Tatangelo, priekšroka tika dota Sanremo debitantam Rafaelam Gvalaci. Eirovīzijas vajadzībām dziesma Follia d'amore tika pārveidota bilingvālā formātā, iekļaujot gan itāļu, gan angļu tekstus, un ar nosaukumu Madness of Love nodrošināja Itālijai spožu atgriešanos Eirovīzijas lielākajā dziesmu konkursā, iegūstot otro vietu. Divpadsmit punktus togad Gvalaci dziesmai piešķīra arī Latvija, kuras pārstāvji Musiqq gan finālam nekvalificējās.
Kopš spožā uznāciena starptautiskajā arēnā Gvalaci piedalījies neskaitāmos džeza festivālos, rakstījis mūziku Itālijā labi zināmiem TV šoviem, kā arī izdevis virkni ierakstu. Jaunākais no tiem, Bar del Sol, dienasgaismu ieraudzīja pērn. Kā intervijās izteicies pats Rafaels, albums ir veltīts vietai, kur sācies viņa mākslinieka dzīves gājums – necilam bāram Urbino pilsētā. “Ap 1997. gadu bāra īpašnieks
uzaicināja mani, konservatorijas studentu tur uzspēlēt, tā nu es paķēru līdzi savu Šopēnu… pirmajā vakarā klausītāju nebija. Tad ienāca mans draugs ar savu meiteni, ar katru reizi parādījās arvien vairāk cilvēku, un pēc gada uz katru koncertu ieradās simti,” atceras Rafaels Gvalaci. Bārs gan vairs nepastāv, taču, esot Urbino, mākslinieks uz tās pašas ielas atrod vietu, kur iedzert kausu alus. Bar del Sol ir mākslinieka reveranss muzikālajām saknēm – itāļu mūzikai, progresīvajam rokam, tajā ieskanas pa psihedēliska pankroka, fanka, arī tradicionālās mūzikas notij. Eklektisks un aizraujošs, gluži kā pati Itālija – tāds ir Rafaels Gvalaci.