Sāmi (vēl viens apzīmējums – lapi) apdzīvo Lapzemi un blakus apgabalus Norvēģijas ziemeļos, Zviedrijā un Somijā, kā arī Krievijas Kolas pussalā. Trīs sāmu valodas dažkārt tiek uzskatītas par vienas valodas dialektiem. Tās pieder pie Urālu valodu ģints somugru atzara. Mūsdienās gandrīz visi sāmi runā divās valodās. Daudzi diemžēl vairs nerunā savā dzimtajā sāmu valodā, asimilācijas dēļ lietojot norvēģu valodu. 20. gadsimta beigās Norvēģijā dzīvoja no 30 līdz tūkstošiem sāmu, Zviedrijā – aptuveni 20 000, Somijā – 6000 un Krievijā – 2000.

Kā nomadu tautu pēcteči sāmi tūkstošiem gadu dzīvoja Skandināvijas ziemeļos. Sākot ar mūsu ēras 100. gadu, sāmu apmetnes bija izkliedētas daudzviet Norvēģijas un Somijas teritorijā, šobrīd tās koncentrējas ziemeļu galā piekrastes līnijā. Sāmu izcelsme ir neskaidra; daži zinātnieki tos pieskaita Paleosibīrijas tautām; citi apgalvo, ka viņu saknes ir meklējamas arhaiskajās kalniešu kopienās un uz Skandināvijas teritorijām viņi atnākuši no Centrāleiropas.