Sestdien, 15. jūlijā Vidzemes sirdī atpūtniekus uzņems gadskārtējais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls. Mūziķiem no Itālijas (apvienībai "Canzoniere Grecanico Salentino") un Ukrainas (grupai "Joryj Kłoc") ar savu programmu piepulcēsies sāmu dziedātājs Torgeirs Vasviks (Torgeir Vassvik) ar pavadošo grupu. Torgeirs pārvalda sāmu etnogrāfiskās dziedāšanas joik manieri, un pirms viņa ierašanās Latvijā sazinājos ar mūziķi, kurš dzīvo un strādā Oslo, Norvēģijā.

Sāmi (vēl viens apzīmējums – lapi) apdzīvo Lapzemi un blakus apgabalus Norvēģijas ziemeļos, Zviedrijā un Somijā, kā arī Krievijas Kolas pussalā. Trīs sāmu valodas dažkārt tiek uzskatītas par vienas valodas dialektiem. Tās pieder pie Urālu valodu ģints somugru atzara. Mūsdienās gandrīz visi sāmi runā divās valodās. Daudzi diemžēl vairs nerunā savā dzimtajā sāmu valodā, asimilācijas dēļ lietojot norvēģu valodu. 20. gadsimta beigās Norvēģijā dzīvoja no 30 līdz tūkstošiem sāmu, Zviedrijā – aptuveni 20 000, Somijā – 6000 un Krievijā – 2000.

Sāmu sievietes tradicionālajos tautastērpos. Trumses reģions Norvēģijas ziemeļos.
Sāmu sievietes tradicionālajos tautastērpos. Trumses reģions Norvēģijas ziemeļos. Foto: Shutterstock

Kā nomadu tautu pēcteči sāmi tūkstošiem gadu dzīvoja Skandināvijas ziemeļos. Sākot ar mūsu ēras 100. gadu, sāmu apmetnes bija izkliedētas daudzviet Norvēģijas un Somijas teritorijā, šobrīd tās koncentrējas ziemeļu galā piekrastes līnijā. Sāmu izcelsme ir neskaidra; daži zinātnieki tos pieskaita Paleosibīrijas tautām; citi apgalvo, ka viņu saknes ir meklējamas arhaiskajās kalniešu kopienās un uz Skandināvijas teritorijām viņi atnākuši no Centrāleiropas.

Tradicionāla sāmu apmetne Trumses reģionā Norvēģijas ziemeļos.
Tradicionāla sāmu apmetne Trumses reģionā Norvēģijas ziemeļos. Foto: Shutterstock

Joiku dziedātāji jeb joikotāji uzskata, ka pirmā bija joika, nevis valoda. Joikošana tiek izmantota, gan lai stiprinātu, gan pastāstītu apkārtējiem par cilvēka attiecībām ar dabu. Tradicionāli joikām nav dziesmu tekstu vai arī to ir ļoti maz. Joikās būtisks ir atkārtojuma princips, atšķirībā no Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kultūrām, kurām dziedājumi ir būtiska identitātes sastāvdaļa. Joikas var ietvert arī dzīvnieku skaņu atdarināšanu, to melodijām dažkārt var būt arī pavisam gari teksti, kas bieži tiek improvizēti.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp