Latviešu mūziķu uzstāšanos Glastonberijas festivālā droši var salīdzināt ar latviešiem Olimpiskajās spēlēs. Mēs it kā ļoti cītīgi sekojam līdz jebkuram sportiskam latvietim, kuram ir latviskas saknes, un pieveram acis uz to, ka viņš ar grūtībām saliek kopā divus vārdus latviski. Mēs sportisko lauru dēļ esam gatavi diskutēt par citu zemju sportistu naturalizēšanu, jo, lūk, viņi palīdzēs nest Latvijas vārdu pasaulē. Tas nekas, ka viņš vārdu "Latvija" līdz tam vispār nav dzirdējis, bet tā taču dara visas mazās ņiprās valstis. Tad, kad tiek sasniegta kārotā uzvara, uzvarētājus netiesā, un neviens īpaši nepēta, kurš to uzvaru kaldināja, paši latvieši vai piepalīdzēja aizjūru sportisti.
Glastonberijas festivāls. Latviešu mūziķe uz skatuves. Latvijā dzimusi un augusi, pusaudzes gados devusies pasaulē, lai sevi muzikāli izglītotu un apliecinātu citās zemēs, kur šādas iespējas ir plašākas. Viņa šogad uzstājās ne uz lielākās Glastonberijas skatuves, viņas uzstāšanos neskatīja desmitiem tūkstošu, bet viņa tur uzstājās.
Kā jau esmu teicis, Glastonberijā nejaušības neuzstājas.
Viņas vārds - Elīza Legzdiņa. Ja mums patīk uzskaitīt, ka Glastonberijā ir uzstājušās 3 grupas no Latvijas, tad pilnīgi noteikti šis uzskaitījums ir jāmaina un visiem mūzikas zinātājiem tas ir jāmaina no 3 uz 4.
Prāta vētra, Dagamba, Tautumeitas, Elīza Legzdiņa - lūk, pilns latviešu mūziķu uzskaitījums, kuri ir uzstājušies Glastonberijā pēdējo 10 gadu laikā. Ja vēlamies būt pilnīgi precīzi, tad Elīza pat būtu jāraksta ar 3. kārtas numuru.
Tas par mums, latviešiem. Bet protams, stāstam ir jābūt par Elīzas uzstāšanos un par ceļu, ko viņa ir gājusi, līdz sasniedza šo punktu - uzaicinājumu piedalīties Glastonberijā.
Zinot to, ka Elīza šajās dienās ir Latvijā, es atstāšu lielo iespēju kādam no mūzikas žurnālistiem sīki un pamatīgi viņu iztaujāt par viņas ceļu līdz Glastonberijai. Es savukārt mēģināšu aprakstīt savas sajūtas, esot klāt un redzot Elīzas uzstāšanos Glastonberijā.