Britu vokālista, producenta un dīdžeja Kobija Seja (Coby Sey) debijas albums “Conduit” tika iekļauts žurnāla The Wire 2022. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā, savukārt medijs The Guardian Seju portretēja rakstu sērijā “One To Watch”, raksturojot albumu kā vienlaikus politisku un nemierīgu un arī iekšupvērstu un patiesu. Pats mūziķis komentē, ka albums ir veidots bez kompromisiem un skatās pāri pozitīvu vai negatīvu noskaņu iedalījumam. Vairāk par to, albums ir paredzēts kā aicinājums sapņošanai: ne velti medijā The Quietus ir lasāma Arusas Kureši (Arusa Qureshi) eseja, kurā izklāstīts, kā šī mūzika iedvesmojusi viņas sapņu pasauli.

Sejs ir sastrādājies ar tādiem mūziķiem kā "Lafawndah", Mika Levi (Mica Levi), "Tirzah" un Dīns Blants (Dean Blunt). Viņš vada ikmēneša raidījumu radiostacijā NTS. Savā mūzikā viņš apvieno abstraktu elektroniku, spoken word, r’n’b, post-graimu (mozaīkveida skaņu kompozīcijas ar radio trokšņi un citi manuāli defektiem, apvienojumā ar rūpīgi noformētiem efektiem) drīmpopu, džezu un hip-hopu. Savu muzikālo ietekmju vidū viņš min dziedātāju "Grouper", indīroka grupu "Sonic Youth", trompetista Mailza Deivisa (Miles Davis) 70. gadu ierakstus un hip-hopa grupu "Public Enemy".

Mūziķa dzīvie priekšnesumi mūzikā iesaista pavadošo grupu trīs cilvēku sastāvā: uz skatuves kāps arī Leiša Tomasa (Leisha Thomas), pazīstama arī kā "Alpha Maid", Momoko Gila (Momoko Gill) un Bens Vinss (Ben Vince).

Par amerikāņu mūziķi un skaņu mākslinieku Maksu Eilbaheru (Max Eilbacher) viņa mājaslapa vēstī: “Makss Eilbahers strādā ar skaņu.” Tas nav melots, un šāds šķietami acīmredzams apgalvojums spoguļo arī skanējumu, kas nereti piemīt viņa mūzikai, – tā ir abrazīva, taču fokusēta un neieinteresēta sīkumos, kas novērš uzmanību. Ja tajā parādās negaidītas, smalkas detaļas, tās nereti ir efektīvi izceltas un skaidri saklausāmas. Viņa darbi robežojas no ģeneratīvas datormūzikas līdz elektro-akustiskām kompozīcijām un skaņu mākslas instalācijām. Eilbahers ir arī postminimālisma un avantroka grupas "Horse Lords" dalībnieks. Šogad viņš ir arī Eiropas Savienības atbalstītās novatoriskās mūzikas platformas SHAPE+ dalībnieks.

Makss Eilbahers intervijā medijam It’s Psychedelic Baby Magazine uzsver, ka nesaredz datormūziku kā kategoriju un arī neredz pamatu fetišizēt datoru kā muzikālu instrumentu, asprātīgi piebilstot: “Dators ir vienkārši ierīce. [..] Perfektā pasaulē es būtu spējis sev vēlamās skaņas radīt ar kompresēta gaisa flakonu un un spuldzīti un ne reizi pat nepieskartos datoram. Diemžēl šobrīd man tādu prasmju nav.”

Mūziķis labprāt ironizē par skaudra un mērķtiecīga elektroniskās mūzikas komponista klišeju. Strādājot ar skaņu, viņš labprāt ļaujas arī radošiem negadījumiem: “Rezultāts, ko sadzirdu caur skaļruņiem, nereti ir ļoti atšķirīgs no tā, ko biju iecerējis savā prātā, taču, ja man patīk tas, ko dzirdu, es ar to strādāju tālāk.”

Visbeidzot, Eilbahers arī pasmejas par izsmalcināto konceptu un laikmetīgās mākslas žargona kokteili, kas nereti tiek izmantots, lai aprakstītu eksperimentālo mūziku:

“Pat ja es sacītu, ka kāds mans skaņdarbs tiecas apcerēt pēckara modernisma arhitektūru Japānā un tās iespējamās sasaistes ar radikālu marksistu idejām Eiropā, pati mūzika tik un tā daudziem cilvēkiem izklausītos pēc zem ledusskapja mirstošas mušas.”

Skaņu māksliniece un vinilplašu atskaņotāju manipulatore Marija Čavesa (Maria Chavez) un multiinstrumentālists, tagad arī grupas "Amen Dunes" dalībnieks Džordijs Vīlers (Jordi Wheeler) uzstājas kopā jau kopš 2015. gada. 2021. gadā prestižās koncerttelpas "Cafe OTO" interneta leibls Takuroku publicēja dueta albumu “The Kitchen Sessions: 1-5, 2020”.

Ieraksts tapis pandēmijas laikā – Ņujorkas sabiedriskais centrs “The Kitchen”, kas vīrusa izplatības dēļ tika uz laiku slēgts apmeklētājiem, duetam piešķīra iespēju savas telpas (un skaņu inženieri) izmantot ierakstu sesijai. Šie bija ērti darba apstākļi arī pašai Čavesai, kas tobrīd lēni atkopās no sarežģītas smadzeņu operācijas. Čavesa izmantoja astoņus vinilplašu atskaņotājus, savukārt Vīlers šajās sesijās spēlēja klavieres, basģitāru un bandžo.

Čavesas un Vīlera priekšnesums atšķirsies no citiem, jo tas notiks nevis uz skatuves, bet gan Hanzas Perona foajē. Pēc tā noslēguma, trīs dienu garumā minētajā foajē būs apskatāma abu mākslinieku veidota instalācija. Vīlera un Čavesas dalība “Skaņu mežā” notiek sadarbībā ar skaņu mākslas projektu “tekhnē”, ko atbalsta Eiropas Savienība.

Čavesas skaņu mākslas darbi tikuši izstādīti galerijās “Documenta 14” Atēnās, “JUDD Foundation” Teksasā un Getija muzejā Losandželosā; viņa bijusi redzama gan uz žurnāla The Wire vāka, gan uz akadēmiskā izdevuma History of Electronic and Experimental Music apvākojuma. Džordijs Vīlers ir multiinstrumentālists, kas spēlējis gan kā solomākslinieks, gan ar grupām "Psychic Ills" un "SMMRSL".

Meksikā dzimusī un šobrīd ASV dzīvojošā producente un dīdžeja Delija Beatrisa (Delia Beatriz) jeb Debit strādā vairākos estētiskos virzienos: viņas klubu priekšnesumi latīņamerikāņu deju mūziku intergrē tehno un industriālās mūzikas vidē, savukārt viņas solo ieraksti demonstrē strauju pāreju no eksperimentālas deju mūzikas uz pārsteidzoši spocīgu ambiento mūziku.

Tas ir novērojams tieši viņas nesenākajā ierakstā “The Long Count”, ko medijs The Guardian apraksta šādi: “Delija Beatrisa izmanto seno maiju flautas, lai panāktu pārsteidzoši oriģinālu skanējumu. [..] Tā kā no seno maiju civilizācijas nav saglabājušās pierakstītas mūzikas liecības, Beatrisa šiem senajiem pūšaminstrumentiem izgudro jaunu valodu. [..] Tā ir baudpilni savāda klausīšanās pieredze.” The Guardian albumu izcēlis arī sadaļā “Global Album of the Month”.

Mūzikas un izklaides medijs Pitchfork savukārt albumu komentē šādi: ""The Long Count" stipri atšķiras no lielākās daļas ambientās mūzikas. Līdzīgi kā Elianas Radigas (Eliane Radigue) darbi, albuma neierastās frekvences var panākt savdabīgu psihoakustisku efektu. [..] Tāpat kā Tomasa Kēnera (Thomas Köner) izolējošā mūzika, albums emocionāli uzskaņojas nevis uz patīkamas melanholijas nots, bet gan uz nenosakāmu draudīgumu.”

Ieraksts veidots, arhīva ierakstus, kuros tiek spēlēti seno maiju instrumenti, iepazīstinot ar mākslīgo intelektu un pašas Delijas Beatrisas savdabīgo estētiku.

Projekta “Shure24” ietvaros par Debit labus vārdus sacījusi arī kādreizējā “Skaņu meža” viešņa Hollija Herndone (Holly Herndon): “Viņa ir tik enerģiska un harismātiska, nav cita vārda, kā viņu aprakstīt, kā vien “avangards”.”

“Flowerpower” ir elektroniskās mūzikas duets no Latvijas, kuru veido komponistes Agita Reķe un Sofija Zaiceva. Abas kolēģes savu fokusu vērš uz skaņu eksperimentiem dzīvā laika performancēs, izmantojot analogos sintezatorus, dažādus ierakstus, kā arī pievienojot digitālu skaņu, veidotu kādā no datorprogrammām.

“Flowerpower” apvieno eksperimentālu, ambientu improvizāciju ar deju mūzikas elementiem. 2021. gadā Flowerpower izdeva savu pirmo albumu Margery the Medium, savukārt 2023. gada maijā “Flowepower” piedalījās mūzikas industrijas tirgū un koncertsērijā “Tallinn Music Week”, uzstājoties uz “Skaņu meža” skatuves.

Festivāla biļetes iespējams iegādāties "Biļešu servisa" kasēs un tīmeklī. Biļete ir derīga trīs festivāla pasākumu apmeklējumam – 30. septembrī mākslas centrā NOASS un no 6. līdz 7. oktobrim kultūras ēkā “Hanzas perons”. Pārējo festivāla pasākumu apmeklējums ir bez maksas. Vairāk informācijas festivāla tīmekļa vietnē.