Kā skaidro režisors, kopsaucēju tālākai sadarbībai ar Māri Vītolu atrast neizdevās: ”Jāņa Vimbas laikā sāktais mākslinieciskās vadības modelis deva man pilnu māksliniecisko atbildību un brīvību pār repertuāru, trupas izveidi un aktīvu sadarbību ar mārketingu. Māra Vītola darbības modelis to neparedz, kā rezultātā nesaskatu iespēju sasniegt nospraustos mākslinieciskās izcilības mērķus.”

Seņkovs cer, ka Māris Vītols ar savām zināšanām un pieredzi būs labs Nacionālā teātra vadītājs, un izsaka atbalstu viņa tālākajai darbībai, gan paplašinot kontekstu viņa nonākšanai atbildīgajā amatā:

“Neapšaubu Kultūras ministrijas (KM) izveidotās jaunā valdes locekļa konkursa komisijas kompetenci un izvēli. Taču jaunā valdes locekļa iecelšanas procesā no konkursa komisijas priekšsēdētājas KM valsts sekretāres Daces Vilsones un priekšsēdētājas vietnieces, KM valsts sekretāres vietnieces attīstības un finanšu jautājumos Baibas Zakevicas puses saredzu komunikācijas problēmas un nerēķināšanos ar mākslinieku darbu. Kā mākslinieks uzskatu, ka ir svarīgi par šo runāt. Sakarā ar Daces Vilsones norobežošanos no komisijas lēmuma paziņošanas veida izraisītajām sekām un manu līdzšinējo pieredzi ar komunikācijas problēmām attiecībā uz mākslinieku tiesību aizstāvēšanu no KM puses, viedokli paužu publiski.”

Turpinājumā Seņkovs uzskaita trūkumus, kurus samanījis minēto ministrijas amatpersonu darbībā:

“Konkursa gaitā [amatpersonas] nekonsultējās ar mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli (kā tas iepriekš notika Dailes teātra jaunās vadības izvēles procesā, kad notika konsultācijas ar vadošajiem aktieriem, jo mākslinieciskā vadība uz to brīdi teātrī nepastāvēja) un neņēma vērā esošo mākslinieciskās vadības darbības modeli, iespējas to salāgot ar konkursa pretendentu prezentētajām mākslinieciskās attīstības vīzijām.

[Amatpersonas] neuzskatīja par vajadzību esošo māksliniecisko komandu un otru pretendentu [uz teātra direktora amatu] Jāni Vimbu informēt par konkursa rezultātiem pirms kopējās trupas sapulces, kas ļautu teātra vadībai sagatavoties valdes locekļa maiņai un mākslinieciskās vadības komandai iepazīties un laikus sākt sarunas par sadarbības iespējām ar jauno valdes locekli pirms publiskās rezultātu paziņošanas un stāšanās darbinieku priekšā.

Konkursa rezultātu paziņošanai izvēlējās cilvēciski neētisku veidu, kurā zaudētājs nenojauš rezultātu, kamēr uzvarētājs iznāk no aizkulisēm ar labi sagatavotu runu un gatavu preses relīzi, kura nekavējoties arī tiek ievietota sociālajos tīklos.

Konkursa rezultātu paziņošanas laikā klātesošo teātra darbinieku priekšā no skatuves pauda ar mani nesaskaņotu pārliecību (atgādinu, ka Māri Vītolu pirmoreiz dzīvē ieraudzīju tajā brīdī), ka man noteikti izdosies sadarboties ar jauno valdes locekli.

Facebook paziņojumā par jaunā valdes locekļa izraudzīšanu izvēlējās iekļaut maldinošu jaunā valdes locekļa citātu par mākslinieciskās attīstības vīziju: “(…)Jau šobrīd šī mērķa sasniegšanai teātrī ir viss nepieciešamais – talantīgs mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs un izcils aktieru ansamblis”, augstprātīgi pieņemot, ka mākslinieciskās vadības komanda kā tāds BigMac komplekts nāk līdzi teātra vadīšanai un nemaz neņemot vērā KM pieejamo informāciju par komandas dalībnieku līgumu darbības aktuālajiem termiņiem (no kuriem daļa, ieskaitot mākslinieciskā vadītāja, beidzās 1.08.2023.).

Pēc rezultātu paziņošanas norobežojās no komisijas lēmuma rezultātā radušajiem pārpratumiem un situācijas, pašu pielemtās Nacionālā teātra tālākās kultūrpolitikas virzību bez jebkādiem paskaidrojumiem (vismaz ne mākslinieciskajai vadībai) atstājot pārējo iesaistīto rokās.

Absolūti nerēķinājās ar atkārtotā konkursa rezultātā radušās situācijas īsajiem termiņiem, kad no jaunā valdes locekļa stāšanās amatā datumam līdz sezonas atklāšanai ir tikai 6 darba dienas, kuru laikā paralēli mākslinieciskās darbības modeļa pieņemšanai jaunajam valdes priekšsēdētājam vēl jāpagūst atrisināt vesela virkne administratīvo un līgumu slēgšanas jautājumu.

Mākslinieciskās vadības komanda iespējamās sadarbības sarunas veda savu atvaļinājumu laikā un jaunais valdes loceklis aktīvi iesaistījās tajās vēl pirms stāšanās amatā. Tomēr jāsaprot – teātris ir sarežģīts mehānisms, kura apgūšanai cilvēkam no citas mākslas jomas ir nepieciešams ilgāks laiks. Apstākļos, kad jaunā sezona ir jāsāk 1. augustā, laiks no konkursa rezultātu pasludināšanas 12. jūlijā situācijas aptveršanai, izpratnei un labi izsvērtu lēmumu pieņemšanai visām iesaistītajām pusēm ir bijis stipri par īsu.”

Elmārs Seņkovs savā paziņojumā uzsvēris, ka viņam kā kultūras jomas pārstāvim ir svarīgi, lai turpmāk KM uzlabotu savu komunikācijas veidu, “svarīgu lēmumu pieņemšanā neapejot kultūras iestāžu māksliniecisko vadību, kuri katru savu dienu velta praktiskam darbam, atbild par satura radīšanu un plānošanu vismaz gadam uz priekšu, kā arī uzņemas atbildību par lielu mākslinieku komandu. Uzskatu, ka minētās KM amatpersonas izturējās bezatbildīgi pret galveno teātri Latvijā.”

Noslēgumā Seņkovs norādījis: “Ar lielu interesi kopā ar visu teātra sabiedrību vērošu, kā norisināsies Jaunā Rīgas teātra valdes locekļa pārvēlēšana, neiesaistot un neņemot vērā mākslinieciskā vadītāja viedokli!”