Pašu gatavotas ģitāras un mēģinājumi garāžā: brāļi Sējāni par grupas “Menuets” veidošanos

Grupu “Menuets” var dēvēt par roka aizsācējiem Latvijā, no kuriem vēlāk iedvesmojušies daudzi. “Ir tā, ka mēs savā laikā bijām baigie “Bītlu” fani, un es toreiz teicu: ““Bītli” ir paši pirmie un labākie, un no “Bītlu” katras kompozīcijas varēja veidoties kaut kāds atsevišķs mūzikas stils.” Tā arī notika. Acīmredzot, ja tu saki par mums tā, tad varbūt arī tas tā ir,” uz raidījuma vadītāja Jāņa Šipkēvica teikto par “Menuetu” kā pašiem pirmajiem celmlaužiem saka Juris Sējāns.

1968. gada 4. novembrī Pumpuru vidusskolā veidojies jauns ansamblis, kas drīz pieņēmis “Menueta” nosaukumu, pastāsta Sējāns. “Faktiski bija divas mājas, kurās notika mēģinājumi, – gan pie Andra Kronberga garāžā, gan mūsu mājās, lielajā istabā. Tās bija divas pirmās mēģinājumu telpas. Varētu teikt, ka mēs esam arī tāda garāžas grupa,” viņš smejas, piebilstot, ka sākumā iespējas bijušas minimālas. “Instrumentus nevarēja dabūt. Mēs paši taisījām ģitāras.”

Instrumentu taisīšanā piedalījušies ne vien paši, bet arī grupas dalībnieku vecāki. “Alberta un Raimonda vecāki ir galdnieki – viņi palīdzēja taisīt korpusu un ģitāras grifus. Mans tēvs jau mācēja spēlēt ģitāru, un viņš palīdzēja ar tām mehāniskajām lietām,” atminas Sējāns. Jaunās grupas dalībnieki bijuši pārņemti ar instrumentu gatavošanu. “Mēs bijām vienkārši sadeguši – mums vajag, mums vajag!” viņš piebilst. Ģitāru gatavošanā talkā tika ņemtas jūrnieku atvestās plates, un viena īpaši – “Bītlu” plate.

“Mēs skatījāmies – cik garš ir Makartnijs, cik Lenons, un tad proporcionāli izmērījām, cik tad tai ģitārai ir jābūt garai,” atceras Sējāns. Tad to uzrasējuši uz papīra. Viņam piebalso brālis Leons Sējāns: “Pirmie ģitāristi Latvijā bija galdnieki, kas prata kaut ko būvēt, taisīt, un tad arī varēja izveidot savu mūzikas instrumentu.”

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!