Džo Moriss ir frīdžeza un brīvās improvizācijas ģitārists, grāmatas "Perpetual Frontier" autors un Jaunanglijas konservatorijas pasniedzējs. Viņš festivālā uzstāsies kopā ar Viljamu Pārkeru un Hamīdu Dreiku, ko kritiķis Fils Frīmens (Phil Freeman) savulaik nodēvējis par “labāko ritma sekciju džezā”.

Ar to vien uzslavas nebeidzas, tās vairojas un atkārtojas – šos pašus vārdus sacījuši mediji AllAboutJazz un Forced Exposure, savukārt kritiķis Entonijs Saimons (Anthony Simon) viņus nodēvējis par “kanonisku pāri”, bet džeza mūzikas apskatnieks Toms Šulte (Tom Schulte) – par “divām frīdžeza ikonām”.

Frīdžezs (free jazz) kā eksperimentāla pieeja džeza improvizācijai attīstījās 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā, kad mūziķi mēģināja mainīt vai izjaukt līdz tam nostabilizējušās džeza tradīcijas, piemēram, regulārus tempus, toņus un akordu nomaiņas. Mūziķi šajā periodā uzskatīja, ka bīpops un modālais džezs, kas tika atskaņots pirms viņiem, ir pārāk ierobežojošs, un kolektīvi nodevās jaunas muzikālās izpratnes un pieejas radīšanai.

Nostiprinot Viljama Pārkera vecmeistara statusu avangarda džezā, 2021. gadā tika publicēta Sisko Bredlija (Cisco Bradley) grāmata Universal Tonality: The Life and Music of William Parker. Par Pārkera muzikālo savienību ar Hamīdu Dreiku tajā rakstīts:

“Pārkers visdziļāko muzikālo saprašanos ir panācis tieši ar Dreiku. Viņu savienība ir tik dabīgi un pašsaprotami dziļa, ka jāatzīst – kaut kas tāds ir reti sastopams improvizētajā mūzikā.”

Zīmīgi, ka Viljamu Pārkeru un Hamīdu Dreiku pirmo reizi saveda kopā “Skaņu meža” draugs un vairākkārtējs viesis Pēters Brocmans (Peter Brötzmann) – vācu brīvās improvizācijas un frīdžeza saksofonists, kas devās mūžībā šīgada jūnijā.

Medijs The Village Voice nodēvējis Viljamu Pārkeru par “visu laiku nemainīgi izcilāko frīdžeza basistu”, savukārt izdevums Time Out New York viņu ierindojis starp “50 visu laiku izcilākajiem Ņujorkas mūziķiem”. Pirms Pārkers iemantoja popularitāti, vadot dažāda izmēra ansambļus, viņš ieguva atpazīstamību kā vēsturiski nozīmīgā frīdžeza pianista Sesila Teilora (Cecil Taylor) grupas dalībnieks. Viņš Teilora grupā muzicēja visu 80. gadu periodu.

Kāds kritiķis šajā periodā atzīmēja, ka Pārkers un tā laika Teilora grupas bundzinieks Rašids Bakrs (Rashid Bakr) ir “viena no izdomas bagātākajām un iejūtīgākajām ritma sekcijām, ar ko Teilors jelkad strādājis”. Šobaltdien Pārkers ir ne tikai izcils mūziķis, bet arī nozīmīga figūra Ņujorkas scēnas sociālajā dzīvē – līdzorganizēdams pasākumu Vision Festival un rūpēdamies par gados jaunu vai nabadzības un vecuma nomāktu kolēģu likteņiem, viņš nereti tiek dēvēts par “neoficiālo Ņujorkas improvizētās mūzikas mēru”.

Kolēģis Džošua Abramss (Joshua Abrahms) Pārkera mūziku raksturojis kā atvērtu un ekspansīvu, taču reizē arī balstītu tradīcijās. “Šī mūzika “piedanco”, tas nav auksts un intelektualizēts avangards,” viņš tiek citēts jau minētajā grāmatā Universal Tonality.

Pārkers savu mīlestību pret improvizētu mūziku izskaidro šādiem vārdiem:

“Visdziļākās patiesības ir tieši mūsu acu priekšā, taču atbildes uz mūsu svarīgākajiem jautājumiem mainās ik mirkli. Tieši tādēļ mums jāspēlē mirklīga mūzika.”

Mūziķis savulaik sacījis, ka viss, ko improvizējoši mūziķi dara, ir – gatavojas paradīzei.

Žurnāls The Wire Džo Morisu nodēvējis par “vienu no nevainojamākajiem improvizētājiem ASV”. Moriss ir primāri pazīstams kā ģitārists, taču savas karjeras laikā apguvis arī kontrabasu un bungas.

Viņa grāmata Perpetual Frontier ir veltīta brīvajai improvizācijai un frīdžezam – pārskatāmības labad tā visu šī mūzikas lauka vēsturi sadala četrās daļās: Orneta Koulmena (Ornette Coleman) ietekmes periodā; Sesila Teilora periodā; Entonija Brekstona (Anthony Braxton) ietekmes periodā un Eiropas brīvās improvizācijas laukā.

Kā raksta medijs The Village Voice, Morisa skanējums “oscilē starp patiesu labsirdīgumu un bīstamu, asu kaprīzumu”. Moriss strādā par pasniedzēju Jaunanglijas konservatorijā un vada izdevniecību Riti Records.

Tīmekļa mūzikas žurnāls The Quietus vēstī: “Hamīds Dreiks ir plaši atzīts par vienu no mūsu laika labākajiem perkusionistiem džezā un brīvajā improvizācijā”. Iekļaujot afrokubiešu, indiešu un afrikāņu perkusijas instrumentus un ietekmes, Dreiks ir no jauna dažādojis mūsdienu frīdžeza bungošanas skanējumu, vienlīdz veiksmīgi piedaloties gan rokgrupās un regeja ansambļos, gan brīvās improvizācijas apvienībās.

Dreiks ir spēlējis gan ar avangarda saksofonistiem Pēteru Brocmanu un Matsu Gustavsonu (Mats Gustafsson), gan ar “meinstrīma” džeza zvaigznēm Hērbiju Henkoku (Herbie Hancock), Deividu Mjureju (David Murray) un Faro Sandersu (Pharoah Sanders).

Romānu autors un mūzikas žurnālists Deivids Kīnans (David Keenan) par Dreiku rakstījis: “Dreika veiklība ar pulsējošiem ritmiem, abstraktām tekstūrām, rokas bungām, regeju, fanku un garāžpanku padara viņu par vienu no artikulētākajiem mūziķiem šajā sfērā.”

2022. gadā izdevniecība un galerija Corbett vs. Dempsey publicēja Dreika solo bungu albumu Dedications.

Hamīds Dreiks vairākkārt ir atzīts par gada labāko bundzinieku vai perkusionistu žurnāla Downbeat kritiķu aptaujās – tas noticis 2006., 2010., 2017., 2018. un 2019. gadā.

Moriss, Pārkers un Dreiks ir publicējuši divus albumus ar grupas nosaukumu “Eloping With The Sun”, taču šie ieraksti neatspoguļos festivālā gaidāmo koncertu, jo mūziķi tajos nespēlē savus pamatinstrumentus. Par labāko piemēru var minēt Invisible Weave, Morisa duetu albumu ar Viljamu Pārkeru vai kādu no brīvi improvizētiem ierakstiem, kuros Pārkers un Dreiks pavada Pēteru Brocmanu, Frūdi Jerstādu (Frode Gjerstad) vai Čārlzu Geilu (Charles Gayle).

Festivāla ietvaros tiks izziņotas arī mūziķu trijotnes meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Morisa, Pārkera un Dreika koncertu ierakstīs vinilplašu izdevniecība Jersika Records.

Festivāla “Skaņu mežs” biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv. Līdz augusta beigām būs pieejamas 100 biļetes ar 10% atlaidi, kuras var iegādāties, ievadot kodu AUGUSTS.