Pēc Dziesmusvētku prieka virpuļiem jau likās, ka Rīga iegrims ierastajā vasaras vidus snaudā. Nekā nebija! Vispirms rīdziniekus uzbudināja mūsu policistu un cietumsargu bezrūpīgums, kas ļāva pāris laupītājiem vienkārši paņemt pēdu. Tad uzreiz nāca īstais grāviens. Apkaimju svētki. Skaļi, priecīgi, daudzveidīgi, krāsaina prieka pilni.

Šis nav pirmais gads, kad Rīgas apkaimes pūlas atdzīvināt tās Rīgas vietas, kas citādi kultūras notikumu ziņā ir kā pamirušas. Labu paraugu līdz šim rādīja tikai Kalnciema kvartāla entuziasti un Āgenskalna tirgus atjaunotāji, bet pārējie skatījās un mācījās. Nu, labi, Hospitāļu ielas svētki arī un Dzegužkalnā katru gadu tradicionālie Jāņi.

Šogad pavisam cits atspēriens. Kā raksta Rīgas svētku rosinātāji pilsētas domē – baudīsim kopā būšanu, dalīsimies priekā, uzdrīkstēsimies un reizē satiksimies apkaimju svētkos: Ķengaragā; Zolitūdē; Čiekurkalnā; Pļavniekos un Purvciemā; Ziepniekkalnā; Juglā; Torņkalnā; Daugavgrīvā; Vecāķos; Brasā.

Vai apkaimju atmoda?

Dosimies uz Čiekurkalnu. Čiekurkalna apkaimes biedrības pārstāve Ilze Kalēja, atbildot uz jautājumu, ko viņi labu dara saviem apkaimes iedzīvotājiem, pastāstīja, ka darbības sākumposmā pirms astoņiem gadiem uzsvars bija uz labiekārtošanas darbiem.