Tomēr jautājumus rada arī tas, cik rūpīgi konkursa komisija vērtēja viņa reputāciju. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” Vītols apliecināja, ka Nodokļu un muitas policijā joprojām tiek izmeklēts kriminālprocess par viņa firmas darījumiem. Tomēr gan Kultūras ministrija (KM), gan Vītols pats uzskata, ka tas viņam netraucēs vadīt Nacionālo teātri.

1.augustā notikušajā Nacionālā teātra sezonas atklāšanas preses konferencē teātra jaunais direktors Māris Vītols uz “de facto” jautājumu, vai viņa līdzšinējā karjerā nav nekas tāds, kas varētu apdraudēt teātra reputāciju, atbildēja: “Jūs zināt, ka es esmu bijis pagātnē iesaistīts politikā. Manuprāt, es nezinu nevienu politiķi, kas būtu sausām kājām izgājis cauri politiskajai dzīvei. Protams, ka tā ir, ka politiskajās cīņās dubļi šķīst uz visām pusēm, un noteikti arī man ir kāds lielāks dubļu gabals trāpījis.”

Vītols atsaucās uz savu vairāk nekā 20 gadus seno pieredzi politikā – viņš ir bijis gan Saeimas deputāts, gan īsu brīdi arī izglītības ministrs, vēlāk arī Tautas partijas finanšu direktors. Tomēr arī uz precizējošu “de facto” jautājumu, vai kaut kādi skandāli nevarētu būt saistīti ar viņa uzņēmējdarbību, Vītols preses konferencē atbildēja izvairīgi.

Taču Zemesgrāmatas informācija liecina, ka par Vītolu un viņam piederošo un paša vadīto uzņēmumu “Ultimo Investment” vēl pavisam nesen interesi izrādījusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa. Vītolam un viņa firmai pieder vairāki dzīvokļi, arī namā Rīgas klusajā centrā – Strēlnieku ielā 2. Vairākiem no tiem tiesa pēc VID lūguma bija uzlikusi arestu, proti, aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Aresti bijuši piemēroti ne tikai firmai, bet arī personīgi Vītolam piederošiem dzīvokļiem, nodrošinot iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.

Jūlijā Vītols uzvarēja konkursā uz Nacionālā teātra direktora amatu, kur starp pretendentam izvirzītajām prasībām bija arī nevainojama reputācija. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji Kultūras ministrijas organizētā konkursa komisijas darbā nepiedalījās, noskaidroja “de facto”.

Uz “de facto” jautājumu, vai viņam pēdējos gados ir bijuši kaut kādi sakari ar tiesībsargājošajām iestādēm, Vītols intervijā pēc preses konferences atzina, ka ir bijuši. Lūgts precizēt, vai tas noticis kāda kriminālprocesa ietvaros, Vītols skaidro: “Nē, tas ir saistīts ar manu darbību nekustamo īpašumu jomā... (..) Un mums ir domstarpības bijušas ar Valsts ieņēmumu dienestu tādā veidā, ka es esmu aizņēmies līdzekļus divu nekustamo īpašumu iegādāšanai un VID vēlējās pārbaudīt, vai šie avoti tātad ir bijuši likumīgi. Šis process, cik es zinu, nav pabeigts, bet par līdzekļu avotiem es esmu saņēmis atzinumu, ka tie ir bijuši likumīgi.”

Vītols uzskata, ka viņa reputācija nekādi neesot apdraudēta, jo izmeklēšana notika nevis par viņa paša, bet gan par viņa uzņēmuma “Ultimo Investment” darījumiem. Uz norādi, ka arestēti bijuši arī viņam kā fiziskai personai piederoši dzīvokļi, Vītols pauda: “Jā, viņi pētīja tā kā plašāk, bet arī tiem un arī manas dzīvesbiedres – tiem arī visi aresti ir noņemti. Es nezinu šobrīd, es negribu jums samelot – ir, iespējams, par diviem nekustamajiem īpašumiem no visa tā lielā mantiskā sastāva, ka nav tas process līdz galam pabeigts.”

Viņam pašam aizdomās turētā vai kāds cits statuss kriminālprocesā neesot bijis, apgalvo Vītols: “Nē, nē, protams, ka nē. Es jums pateikšu atklāti – tajā laikā bankas ļoti aktīvi ziņoja par dažādiem darījumiem, kas ir virs noteiktām summām. Un konkrēti SEB banka aizsūtīja uz Finanšu izlūkošanas dienestu, ka, lūk, šeit ir liels darījums un viņi aicina pievērst uzmanību. Uz ko, protams, FID neiedziļinoties vienkārši nobloķēja šo darījuma summu kontā. (..) Un viņi pārsūtīja izmeklēšanas iestādēm. Un tas ilgst šis process apmēram jau trešo gadu.”

VID Nodokļu un muitas policijā “de facto” atteicās komentēt, vai kriminālprocess vēl ir aktīvs, tomēr prokuratūrā apstiprināja, ka tas joprojām ir izmeklēšanas stadijā. “de facto” zināms, ka process tika sākts 2020. gada maijā, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Izmeklēšana sākās par “Ultimo Investment” un citu personu savstarpējiem aizdomīgiem finanšu darījumiem, kas saistīti ar nezināmas, iespējams, noziedzīgas izcelsmes līdzekļu legalizāciju, sākot no 2016. gada janvāra un turpinot vēl 2020.gadā.

Vītols pats pieminēja, ka arestēti bijuši arī viņa dzīvesbiedres, mākslas kolekcionāres Irinas Vītolas dzīvokļi. Ja pats Vītols apgalvo, ka ar politiku jau sen nav saistīts, tad viņa sieva ir partijas “Gods kalpot Rīgai” biedre un pirms trim gadiem kandidēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Abi laulātie vada ar kultūru saistītas nevalstiskās organizācijas. Māris ir biedrības “Latvijas Kultūras projekti” direktors, bet Irina vada biedrību “Mūsdienu mākslas centrs”.

Visai veiksmīgs abām šīm Vītolu pāra vadītajām biedrībām izvērtās 2019. gads, kad tās saņēma prāvus ziedojumus no cita mākslas kolekcionāra – Jāņa Zuzāna – vadītajiem azartspēļu uzņēmumiem. “Latvijas Kultūras projekti” no firmām “Admirāļu klubs” un “Alfor” togad saņēma kopumā 250 tūkstošus eiro, bet “Mūsdienu mākslas centrs” – 200 tūkstošus eiro. Ģimenes lielo veiksmi finansējuma piesaistīšanā no azartspēļu biznesa Vītols skaidro – tas tāpēc, ka viņiem ar Zuzānu esot sena sadarbība: “Šī sadarbība mākslas jomā ir ļoti, ļoti plaša, ilggadīga un cieņpilna no abām pusēm.”

2020. gada martā “Latvijas kultūras projekti” noslēguši divus apjomīgus aizdevuma līgumus – 245 tūkstoši eiro aizdoti biedrības vadītajam piederošajai SIA “Ultimo Investment”, bet 80 tūkstoši – pašam Vītolam. Kā viņš pats stāsta, aizņēmies viņš ir arī no sievas vadītās biedrības “Mūsdienu mākslas centrs”.

“Latvijas kultūras projektu” aizdevumi “Ultimo investment” arī bijuši VID ieskatā aizdomīgie finanšu darījumi, par kuriem dažus mēnešus vēlāk tika uzsākts kriminālprocess, atzīst Vītols.

Kāpēc biedrība, kuras mērķis ir organizēt un atbalstīt kultūras projektus Latvijā, vispār nodarbojas ar nekustamo īpašumu firmas kreditēšanu? No Vītola skaidrotā izriet, ka pie vainas esot bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. “Visām bankām tika pateikts, ka pret biedrībām, pret nevalstiskām organizācijām ir jāizturas kā pret augsta riska finanšu organizācijām, kur ir iespējamas kaut kāds negodīgs finansējums, nelikumīgs finansējums, un no šīs attieksmes cieta pilnīgi visas nevalstiskās organizācijas. (..) 2018. un 2019. gadā bankas, ar kurām mēs sadarbojāmies, pateica, ka viņas turpmāk no biedrībām noguldījumus depozīta veidā nepieņems. (..) Un tad tika pieņemts lēmums, ka tomēr biedrība tieši šo finanšu uzkrājumu, kas ir tā rezerve ilgtermiņa darbībai, ieguldīs, tai skaitā arī izsniegs aizdevumos,” aizdevumus skaidro Vītols.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone, kas vadīja konkursa komisiju, par to, ka Vītola firmai ir kriminālprocess, uzzina no “de facto”. Lielu izbrīnu vai satraukumu par to viņa gan nepauž. “Komisija jāinformē par visiem apstākļiem, kas var ietekmēt vai ierobežot konkrētā pretendenta spēju veikt komercdarbību un veikt savus pienākumus. Tas attiecas gan uz reputāciju, gan uz darbības veidu. Un šiem apstākļiem ir jābūt faktoloģiski pierādāmiem, ir jābūt skaidram pamatojumam un pierādījumam, ka tas tā ir,” pauž KM valsts sekretāre. “Konkursa komisijai par kādiem īpašumu arestiem – mums šādas informācijas nebija, un mēs arī nespēsim šobrīd izanalizēt, vai tas ietekmē vai neietekmē amatpersonas profesionālo darbību.”

Pats Vītols uzskata, ka, neinformējot komisiju par savas firmas kriminālprocesu, nav noklusējis neko tādu, kas varētu apdraudēt viņa reputāciju: “Es esmu apliecinājis, ka mana reputācija ir nevainojama, ka man nekādi riski attiecībā uz manu reputāciju nepastāv, un šī kriminālprocesa ietvaros šie jau pieņemtie lēmumi par to, ka aizdomas nav apstiprinājušās, ka līdzekļu avoti ir bijuši likumīgi, ka visi darījumi, kurus esmu veicis es un mans uzņēmums, ir pilnībā likumīgi, no VID puses tas ir arī pilnīgs pierādījums man, ka nekādi tālāki reputācijas riski šī kriminālprocesa ietvaros nebūs.”

Taču piektdien, 18. augustā Vītols sasauca preses konferenci, kurā, pastāstījis par savu vīziju Nacionālā teātra nākamajai piecgadei, sāka klāstīt arī par “Ultimo Investment” kriminālprocesu. Viņš apgalvo, ka iepriekš par to neesot runājis, jo neesot zinājis, vai to drīkstot, bet tagad saņēmis no juristiem atļauju. Tomēr viņš arī neslēpa, ka par kriminālprocesu “stāstīt atklāti” sācis, jo par to interesējies “de facto”.