Restorānu blogeri Alīna Dukāte, Annija Leimane un Valdis Justs (Instagram profils – @restodes) savā blogā dalās ar interesantiem faktiem par restorānu dzīvi, etiķetes principiem un izglītojošo saturu – piemēram, dažādu ēdienkartēs sastopamu terminu skaidrojumiem. Rubrikā “Jautājumi šefpavāriem” trijotne piedāvā iepazīties ar Latvijas šefpavāriem, tādā veidā iedrošinot cilvēkus nebaidīties doties uz restorāniem, atklāt kvalitatīvas, sabiedriskas atpūtas kultūru, uzsverot, ka maltīte restorānos ne vienmēr ir dārga, kā arī to, ka ne vienmēr tā ir tikai ēšana, bet arī atmosfēra un sabiedrības baudīšana.

Mūsu tikšanās notiek restorānā “AOK City” Stabu un Tērbatas ielu stūrī, lietusgāžu starplaikā. Ar lieliem eksperimentiem neaizraujamies – trijotne bauda džina un augļu kokteiļus, kuri tiek dekorēti ar cukurvates plēksnītēm, man tiek liela, melna daudzšķautņu krūze ar baltu kafiju un brūnais Demerara niedru cukurs.

Ja tā padomā, arī sīkumi var kalpot par laba garastāvokļa, omulības un garšas kārpiņu baudas rosinātājiem. Savā ziņā par to arī būs mūsu saruna, kurā restorāns ir kā centrālais temats, bet tam apkārt cirkulē daudz būtiskākas kvalitātes – uzmanība pret savu un citu laiku, vides novērtēšana un spēja iejusties apstākļos, kuri sākotnēji nemaz neliekas komfortabli vai aicinoši.

Kā jūs visi trīs satikāties?

Annija: Tas notika ļoti dabīgi – mums nebija pamatmērķa radīt kaut ko. Esam bijušie darba kolēģi dizaina sfērā. Ar Alīnu ik pa laikam tiekamies kā draudzenes, un arī Valdis bieži pievienojas. Kādā reizē satikāmies un spriedām: uz kuru restorānu dosimies šodien, kas mums te, Rīgā, ir jauns? Secinājām, ka īsti nezinām, kas ir jauns. Domājām par to, kura būtu tāda vieta, uz kuru varētu iziet, lai būtu iemesls uzpucēties. Alīna vienmēr ir bijusi ļoti aktīva ar sociālajiem tīkliem un tamlīdzīgi. Nolēmām, ka meklēsim interesantas vietas, kurās būtu padomāts arī par dizainu, un Valdis mums organiski pievienojās. Viņš ļoti daudz ceļo un viņam ir labs priekšstats par to, kāda ir apkalpojošā sfēra citur, kā tā darbojas. Pati darbojos ar interjeriem un Alīna arī.

Alīna: Pirms trim gadiem sēdējām “Hotel Kempinski” restorānā, un vakara izskaņā jau sāka līst laukā tas profesionālais kretīnisms, dažādi novērojumi. Tur – krēslam kājiņa ir šķība, tur – o, tā gan ir smuka apdare! – bet citā vietā, piemēram, trūkst sālstrauka. Ja jau visu laiku kaut ko pamanām un piefiksējam, tātad par to ir jāraksta! Sapratām – lai viedoklis būtu pilnīgāks, vajag arī trešo cilvēku. Un ne meiteni, bet – lai būtu vīrietis. Un tā tas organiski izveidojās. Nosaukumu arī viegli izdomājām, sapludinājām kopā “restorānu” un “dizainu”.

Annija: Jā, tas arī paskaidro to, ka stāsts ir ne tikai par ēdienu, bet arī par interjeru.

Valdis: Kādu brīdi strādāju kopā ar meitenēm, bet tad aizgāju uz citu firmu. Bet man ir svarīgs gan dizains, gan – labi paēst. Tādās vietās, kā jau Annija minēja, uz kurām ir jāiet, pirms tam uzpucējoties. Tās nav pilnīgi visas kafejnīcas, kuras atrodas uz ielas, bet tādas vietas, kurām jau ir kaut kāds līmenis. Skaista atmosfēra, labs dizains, padomāts par mūziku... Daudzas, daudzas nianses.

Tā kā saistībā ar maniem iepriekšējiem darbiem man ir bijuši daudzi daudzi komandējumi, ir bijusi iespēja būt daudzos labos restorānos. Ir bijusi iespēja salīdzināt. Tāpēc es piekritu meitenēm piedalīties “RESTÓDES”. Jo, kā jau Alīna minēja, divatā ir grūti dabūt to objektīvo vērtējumu. Nevar jau aprobežoties tikai ar “patīk” un “nepatīk” – ir jāargumentē! Ir drusku jāzina sastāvdaļas, lai varētu pateikt, kāpēc tev negaršo, piemēram, šis deserts. Ir nepieciešama pieredze.

Annija: Šo triju gadu laikā mūsu redzesloks pakāpeniski paplašinās. Valdis diezgan labi pārzina dažādas apkalpošanas nianses. Kā viesmīlis izskatās, tādas modes lietas.