Balvas piešķiršana saistāma ar izstādi "Vija Celmiņa|Gerhards Rihters. Dubultvīzija" Hamburgas Kunsthalle, kurā no šīgada maija līdz augustam varēja novērtēt gan Vijas Celmiņas, gan vācu gleznotāja Gerharda Rihtera (Gerhard Richter) darbus. Preses pārskatos šī izstāde tika nodēvēta par "laimīgu sagadīšanos".

"Premium Imperiale" balvu tēlniecībā Japānas Mākslas asociācija piešķīra māksliniekam Olafuram Eliassonam (Olafur Eliasson, Islande/Dānija), arhitektūrā – Djebedo Fransisam Kerē (Diébédo Francis Kéré, Burkina Faso/Vācija), mūzikā – komponistam Vintonam Marsalim (Wynton Marsalis, ASV), teātra un kino nozarē – režisoram Robertam Vilsonam (Robert Wilson, ASV). 

Vija Celmiņa dzimusi 1938. gadā Rīgā. Otrā pasaules kara beigās, 1945. gadā viņa kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Indianapolē ASV. Viņa studēja mākslu Indiānas universitātes Herona Mākslas un dizaina skolā (Herron School of Art and Design), kuru absolvēja 1962. gadā.

1965. gadā Celmiņa ieguva mākslas maģistra grādu (MFA) un strādāja par glezniecības mācībspēku Kalifornijas universitātē Irvainā (UC Irvine). Šī perioda darbos jūtama viņas interese par popārtu un hiperreālismu.

Vijas Celmiņas personālizstādes un retrospektīvas sarīkotas daudzos muzejos un galerijās, tai skaitā Vitnija Amerikāņu mākslas muzejā Ņujorkā (Whitney Museum of American Art, 1973, 1993), Deivida Makkī galerijā Ņujorkā (David McKee Gallery, 1983-2001), Mūsdienu mākslas muzejā Losandželosā (Museum of Contemporary Art, 1994), Kartjē fondā Parīzē (Fondation Cartier pour l’Art Contemporain, 1995), Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (Institute of Contemporary Art), Karalienes Sofijas Nacionālajā mākslas muzejā Madridē (Museo Nacional de Arte Reina Sofia) un daudzviet citur.

2019. gadā gleznotājai piešķirts 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Ar Vijas Celmiņas darbiem iespējams iepazīties pievienotajā saitē.