Kā jau koncerta pieteikumā tika solīts reklāmās televīzijā, masu medijos un sociālajos tīklos, rīkotāji piedāvāja tādus folkloras retumus, kurus savukārt var salīdzināt ar dabas retumiem, piemēram, upes pērlēm. Simboliski, ka koncerts notika kultūras centrā “Ulbrokas pērle”.

Eiropas Folkloras dienas izcelsmei ir interesanta vēsture. Daina Zalāne ir šīs dienas ierosinātāja. Lūdzu Dainu pastāstīt, kā radās iecere, kas nu ir īstenojusies – Folkloras diena ir ierakstīta oficiāli svinamo dienu sarakstā. Daina stāsta, ka tāda doma radās pirms gadiem trim – laikā, kad visi sēdējām mājās un saskarsme ar ārpasauli notika zūmojot caur datora ekrānu. Daina ir gandarīta, ka viņas ideja tikusi uztverta ar interesi:

“Eiropas Folkloras diena ir iecerēta kā regulāra, ikgadēja diena, kurā visā Eiropā tiek vērsta uzmanība uz folkloru tās dažādajās izpausmēs – kā uz mūziku, deju un stāstniecību. Šogad tā tiek atzīmēta pirmo reizi, 23.septembrī, un arī turpmāk ir paredzēts turēties pie šī datuma. Eiropas Folkloras diena (EFD) būs tieši tik nozīmīga, cik mēs, visi ar folkloru saistītie, to tādu padarīsim! Viss, kas jāizdara, ir jārada sava ideja, iniciatīva, par to jāpastāsta mājaslapā www.europeanfolkday.eu un tad to jāīsteno. Tādējādi mēs, Latvija, arī burtiski ierakstīsimies Eiropas Folkloras kartē.”

Oskars Patjanko ir jau atzīts tautas muzikants, kurš māk ne tikai etnomuzicēt (ar izcilību pabeidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikologus), bet arī ieguvis labas prasmes dejas folkloras krāšanā un aprobēšanā, darbojoties Latvijas Universitātes deju folkloras kopā “Dandari”.

Koncertā kopā ar “Tautumeitu” Ilonu Dzērvi Oskars spēlēja Pēterburgas ermoņikas un izsauca gan aplausu vētru, gan tāda veida izsaucienus kā “Vaaaau!”. Taujāts par EFD nākotni un nozīmi, Oskars teic, ka svarīga ir tautas izglītošana par tautas gudrību un šāda diena var būt laba iespēja.

“Ulbrokas pērles” kafejnīcā sastopu divas no slavenajo Latvijas Folkloras skolotāju komandas. Abas ilglaicīgi darbojas ar bērniem gan tradicionālās kultūras izglītošanas programmā “Pulkā eimu, Pulkā teku”, gan citās izglītības programmās. Liena Teterovska no tautas tradīciju kopas “Budēļi” saka, ka tautas gudrība ir jāizbauda. Inguna Žogota no Kokneses Radošās mājas uzskata, ka ļoti svarīgs ir darbs ar bērniem.

Viedokļi stipri atšķiras. Te pamanu ierodamies Juri Zalānu un nelaižu tālāk ne soli, kamēr nav atbildējis uz jautājumu par EFD nozīmi un iespējām. Juris nedaudz iesmej: “Mums jau liekas, ka viss notiek tikai pie mums un citur nekas. Ir tāda karte, kur visas vietas atzīmētas, kur šodien notiek pasākumi. Latvijā tikai šis viens, bet citās valstīs samērā daudz. Īrijā pat, ja kādā krodziņā notiek tautas muzicēšana, to ieliek kartē.” Juris “Tautas gudrības dienas” nozīmi redz kā jaunas iespējas tirgvedības pasākumiem.

Igauņi no Tartu Folkloras kluba “Maatasa” noslēdz koncertu ar dzirkstošām danču melodijām un kādu dziesmu no Latvijas pierobežas, kurai daži piedziedājumu dzied līdzi. Kluba vadītāja Elīna Pīlapa (Elina Pihlapa), jautāta, vai igauņi jau izmanto EFD, lai popularizētu folkloru, atbild, ka situācija Igaunijā stipri atšķiras no tā, kas notiek Latvijā.

Elīna skaidro:

“Pie mums ļoti populāras ir tautas mūzikas grupas, kuras spēlē tautas mūzikas apdares. Katru nedēļas nogali notiek festivāli un tie ir ļoti populāri. Tādas folkloras kopas, kas dzied un spēlē autentisku mūziku, kuru Latvijā ir simtiem, Igaunijā ir tikai dažas. Par Eiropas folkloras dienu uzzināju tikai ierodoties Latvijā, kad ieraudzīju afišu. Pie mums nebija tādas informācijas, bet, protams, ideja ir laba un folklora ir jāpopularizē”.

Beigās jautājums par to, kāpēc neatbrauca viss klubs, bet tikai četri muzikanti? Igauņi sāk smieties un joko – auto mēs tikai četri vien satilpām. Tad saku, ka, ja nākošgad brauksiet uz Somugru dienām Rīgas Latviešu biedrībā, tad ļoti lūdzu ar lielu autobusu – lai varam redzēt, kā jūs skaisti dejojat.

Lietuvietes, folkloras grupa “Kadujo”, koncertā dziedāja sutartīnes, kas līdzīgas sēļu dziesmām, kuras dziedāja “Krāce” no Sēlpils. Laura Lukenskiene no Lietuvas (tāpat kā igauniete Elīna) saka, ka viņas valstī, visdrīzāk, neviens nekā nezina par šādas dienas eksistenci. Tāpēc, ka visi folkloras draugi ir aizņemti ar saviem projektiem, aktivitātēm un koncertiem. Laura par EFD saka tā: “Lietuvā to svinamo dienu ir ļoti daudz, katru nedēļu vairākas – nupat bija tādi notikumi kā “Visa Lietuva dejo”, “Baltu vienības diena”, Rudens saulgrieži un tajās visās piedalās folkloras kopas.”

Savu novadu koncertā pārstāvēja Ropažu folkloras kopa “Oglīte”. Jaunajai vadītājai Elīzai Skrebai, kura no Ligitas Šreiberes ir pārņēmusi šīs lieliskās folkloras kopas vadību, tas bija kā neliels eksāmens, kuru meitenes izturēja godam. Par to liecināja pēckoncerta priecīgā čalošana laimīgo vecāku ielenkumā.

Kā vienmēr, augstā līmenī bija “Skaņumājas” muzikanti, kuri šoreiz parādīja cimbolēšanas tradīciju. Tagad jau arvien biežāk tautas mūzikas koncertos dzirdamā cimbole bija jau pazudusi no redzesloka, bet Ilmāra Pumpura darbības rezultātā tādu instrumentu kļūst arvien vairāk. Atgādināšu, ka cimboli pirmie 80. gadu beigās no aulejieša Jāņa Jakoveļa sāka apgūt Deju folkloras kopas “Dandari” dalībnieki, kur Ilmārs sāka savas gaitas tautas muzicēšanas laukā.

Vislielākos aplausus izpelnījās viena dziesma, kuru par dziesmu nebūtu pareizi saukt. Gaviles vai gavilēšana, kuru veica Dārta Vilmane no “Krāces”, “norāva jumtu”, ja to var teikt par jaunas meitenes balss laišanu. Ja tiešām “Ulbrokas pērle” pēc Dārtas skaņās balss būtu palikusi bez jumta, tad citugadu nebūtu, kur rādīt Latvijas Folkloras pērles.

Koncertu “Upes pērles” rīkoja biedrība “Skaņumāja” kopā ar Kultūras menedžmenta centru “Lauska”. To atbalstīja Ropažu novada pašvaldība.