Vienlaikus Daugavpils teātris kategoriski noraida apgalvojumus, ka ar teātra iestudējumu tiek izplatīti Krievijas propagandas elementi, izmantojot "maigo varu".

Teātris uzsver, ka luga "Pamiers" tika izvēlēta repertuāra papildināšanai, jo ir karu nosodoša, tā vēsta par kara nežēlību un cilvēku lauztajiem likteņiem.

"Lugas teksts neretranslē neviena politiskā spēka aģitāciju, propagandu vai ideoloģiju. Mūsu uztverē lugai "Pamiers" nemaz nav propagandas naratīva, taču tai piemīt humāns raksturs," uzsvērts ierakstā.

Teātris atzīmē, ka pagājušā gada aprīlī Daugavpils teātrī tika organizēts lugas "Pamiers" lasījums-performance. Lasījuma iniciators un idejas autors bija aktieris Vadims Bogdanovs, kurš ir arī viens no izrādes "Pamiers" dalībniekiem.

Pēc ierakstā paustā, lasījuma mērķis bija paust atbalstu Ukrainai un tajā pašā laikā pievērst uzmanību notiekošajam Daugavpils sabiedrībā, iekļaujot lasījumā komentārus no sociālajiem tīkliem, kuros novērota šķelšanās un agresijas pieaugums.

"Lugas aktualitāte, tās lasījuma pozitīvā rezonanse sabiedrībā, kā arī vēlme runāt par spēju un nepieciešamību saglabāt cilvēcību visgrūtākajos dzīves apstākļos kļuva par iemesliem, lai šosezon taptu šīs lugas pilnvērtīgs iestudējums," skaidro teātris.

Ierakstā akcentēts, ka izrāde "Pamiers" vēsta par cilvēkiem, kuri tika ierauti karā, un atgādina par pamatvērtībām - mīlestību, dzīvību, mieru, ģimeni. Teātra ieskatā, runāt un par to, kas notiek ar cilvēka dvēseli un psihi, kad viņš nonāk ekstremālos apstākļos, ir būtiski, it īpaši pēdējā laikā. Ierakstā norādīts, ka tas sakrīt ar teātra mērķi un misiju - aktualizēt garīgu problemātiku, nevis kalpot par "propagandas ruporu".

Daugavpils teātris uzsver, ka pozitīvs šāda vēstījuma piemērs bija nesenās Izraēlas teātra "Gešer" viesizrādes Rīgā. "Gešer" piedāvāja skatītājiem iestudējumu "Tunelī". Oriģinālā stāsta galvenie varoņi bija bosnieši un serbi, "Gešer" versijā darbojas Izraēlas karavīri un "Hamas" kaujinieki, kurus liktenis savedis kopā no Gazas puses izraktā tunelī.

"Šajā izrādē ir atainota līdzīga situācija kā lugā "Pamiers". "Gešer" izrāde "Tunelis" ir saņēmusi neskaitāmas pozitīvas atsauksmes no skatītājiem, viedokļu līderiem, teātra profesionāļiem, to labprāt apmeklē gan Izraēlā, gan citviet pasaulē, jo tā skar būtiskas tēmas - tā runā par cilvēcību un dzīves vērtībām. Gluži kā izrāde "Pamiers", ko piedāvā Daugavpils teātris," pausts ierakstā.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas vēstniecība Latvijā nosoda ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas "Pamiers" iestudējuma izrādīšanu Daugavpils teātrī.

Kā liecina ieraksts sociālajā tīklā "Facebook", vēstniecības ieskatā, luga, kas ataino notikumus Doņeckā 2014.gadā, ir balstīta Krievijas propagandā un ir Krievijas "maigās varas" izpausme.

Ierakstā skaidrots, ka luga balstīta Kremļa vēstījumā, tostarp satur tādus propagandas elementus kā "brālības karu" un "brālīgās tautas", kā arī skatītājiem pauž vēstījumu, ka kara vaina vienādi meklējama abās konflikta pusēs.

Krievija kā agresorvalsts lugā neesot minēta. Tāpat lugā neesot minēta ukraiņu cīņa par brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti.

Vienlaikus vēstniecības pārstāvji piebilst, ka Kuraļehs Doņeckā dzīvojis kopš 2014.gada un uzskata sevi par pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas iedzīvotāju. Vēstniecības rīcībā esošā informācija liecina, ka Kuraļeha lugas tiek aktīvi uzvestas arī Krievijā.

Vēstniecības ieskatā šāds pasākums ir pretrunā ar Latvijas stingro propagandas apkarošanas politiku. Vienlaikus tiek norādīts ka vēstniecība no atbildīgajam Latvijas iestādēm nav saņēmusi atbilstošu atbildi uz vēstniecības oficiālo lūgumu lugu atcelt.

Jau ziņots, ka piektdien, 6.oktobrī, plkst.18.30 Daugavpils teātrī notika Kuraļeha lugas "Pamiers" iestudējuma pirmizrāde. Nākamā izrāde plānota 13.oktobrī plkst.18.30.

Kā informē teātris, luga "Pamiers" tapusi 2017.gadā, un Kuraļehu šīs lugas uzrakstīšanai iedvesmoja reāli notikumi, kad 2014.gadā pamiera laikā abu karojošo pušu karavīri remontēja karadarbības rezultātā bojātos māju jumtus.

Izrādes režisors ir Māris Korsiets. Lomas atveido Miroslavs Blakunovs, Vadims Bogdanovs, Marģers Eglinskis, Viktors Jancevičs un Vanda Gibovska. Iestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Egils Viļumovs, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs.

Izrāde iestudēta krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros.