Filma ir vēstījums par cilvēku, kas spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Viņa frāze, kas teikta Latvijas PSR tiesas procesa Pēdējā vārdā: “Es ticu, kas šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs”, kļuva par vadmotīvu Atmodas laika cīnītājiem. “Astras” stāsts uzdod jautājumus, ko darīt, ja kāda domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt un, ja tā, kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem?

Filmas režisore ir Liene Laviņa, producents Sandijs Semjonovs, scenārija autori Gundars Rēders un Raits Valters, operatori – Aleksandrs Grebņevs, Krists Spruksts, Valdis Celmiņš, Jānis Indriks, Raits Valters, montāžas režisore Sandra Alksne. Mūzikas autors ir Jānis Šipkēvics (pazīstams arī kā Shipsea), skaņu režisori – Jevgēnijs Nacišs un Pēteris Pāss. Animācijas veidoja Linda Stūre un “Atom Art”, savukārt filmu izplata kinoprojekts “Spektrs”.

“Astras nozīmīgums ikvienam latvietim ir un būs svarīgs jebkuros laikos. Mūsu pagātnes varoņi kā nozīmīgs atskaites punkts elpo pakausī un atgādina, par kādu cenu viss pirkts. Astras stāstā iezīmējas, ka Latvijas neatkarība nav pašsaprotama un mūsu valsts gājusi pa ārkārtīgi grūtiem ceļiem, lai mēs šodien dzīvotu brīvā Latvijā. Gunāra Astras dzīves gājums liek par to aizdomāties - kaut uz mirkli,” stāsta filmas režisore Liene Laviņa.

“Dokumentālajā filmā darbojas trīs personāži – dzejnieks Alfrēds Stinkulis, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un operators Raits Valters, – katrs no viņiem meklē savu Astru. Tāpāt kā es, veidojot filmu,” turpina režisore. Filmā piedalās Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, par pretpadomju darbību vairākkārt tiesātais Ints Cālītis, latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists Knuts Skujenieks, Latvijas brīvības cīnītāja Lidija Lasmane-Doroņina, garīdznieks un rakstnieks Juris Rubenis, Gunāra Astras brālis Leons Astra un citi laikabiedri.

Savukārt scenārija līdzautors Gundars Rēders uzver, ka dokumentālā filma ir ļoti mūsdienīga: ”Astras vārds arī šodien mūs konfrontē ar neērtiem jautājumiem. Vai esmu gatavs dzīvot patiesi, būt brīvs cilvēks? Vai no šodienas skatu punkta varam izvērtēt, ko Padomju okupācijas laikā nozīmēja izdzīvot, pievērt acis, veidot karjeru, idejas vārdā upurēt personisko labklājību?”

Filma no piektdienas skatāma atsevišķos seansos kinoteātros visā Latvijā. Seansu plāns: pievienotajā saitē.