“Puika, kas spēlējās ar lellēm” piedāvā dziļu, mierīgu, reālajā dzīvē un bērnu (meiteņu un zēnu) psiholoģijā pamatotu skatījumu. Grāmata nav par dzimumu maiņu, tā ir brīva no cilvēka (arī bērna) seksualizācijas ne tāpēc, ka cilvēks nebūtu seksuāla būtne. Gluži otrādi. Arī šajos tekstos bērni redz, kā cilvēki sastopas, iemīlas, veido ģimenes (dažādas!), rada pēcnācējus (un nerada), un bērniem, šajā dzīves ciklā un ritmā dzīvojot, rodas jautājumi, idejas un spriedumi.

Grāmatas apakšvirsraksts ir “Grāmata bērniem par dzimumu līdztiesību”.

Pirmajā mirklī gribas teikt – vai par to vēl jārunā? Viss taču ir kārtībā. Mums ministru prezidente ir sieviete, un vīrieši drīkst taisīt manikīru. Iesākumā tā likās arī autoram. Taču līdztekus visiem tituliem viņš ar lepnumu nes pašu galveno apbalvojumu – privilēģiju būt tēvam. Ilim ir dēls un meita. Ar viņu skaisto ierašanos uz šīs zemes sākās viedokļu spiediens, kas visai drīz Iļa pārliecību par “viss ir kārtībā” lika mainīt. Kā izsakās viņš pats: “Audzinot bērnus, esmu uzklausījis tik daudz padomu par meiteņu un zēnu pareizu audzināšanu, ka man tas apnika, un es uzrakstīju grāmatu.” Atbildot uz jautājumu, kam grāmata paredzēta, viņš turpina: “Ne viss, kas ierasts, ir pareizs, un ne viss, kas pareizs, ir ierasts. Un, ja jūs to saprotat, tad grāmata ir domāta jums un jūsu bērniem, lai kopā ar Lauri un Lauru un viņu vecākiem (grāmatas varoņiem) padomātu par to visu.”

Grāmatas tēli droši dodas pāri daudzu tēmu zemūdens akmeņiem. Apģērba krāsas, frizūras, rotaslietas, profesijas, pienākumi, hobiji, lomas, emocijas, rakstura īpašības ir tikai daļa no tām. Tekstā virknējas ainas no Laura un viņa māsiņas Lauras ģimenes, bērnudārza un skolas ikdienas – reālistiskas, ticamas situācijas, jo Ilis grāmatā ievijis savas ģimenes, radu un draugu pieredzi. Pamatteksta nodaļu tēmas ilustrē un paskaidro tēlainas, dinamiskas pasakas un teiksmas. Dažas no tām šķiet tīkami pazīstamas, bet citas pārsteidz ar nebijušu svaigumu un noteikti būs dzīvotspējīgas arī ārpus grāmatas. Laura anekdotiskais pretmets – brālēns Pēterītis – vedina no sirds izsmieties un priecāties par dzīvi, jo tā galu galā nav ne pareiza, ne nepareiza. Tekstā humors savijies ar bērnišķi skaidru loģiku un labdabīgu naivitāti. Grāmatu pabeigtu un pilnīgu veido mākslinieces Andras Otto-Hvoinskas tiešās, dzīvīgās un sirsnīgās ilustrācijas.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Pieejama arī e-grāmata.