Krievijā, Omskas apgabala Taras rajonā joprojām ir latviešu ciemi, stiprākais no tiem – Augšbebri. Taras rajonā bija vislielākā latviešu koloniju grupa, kurā 1897. gada 23. jūnijā nodibināja Augšbebrus. Iebraucēji īstenoja sapni par “savu kaktiņu, savu stūrīti zemes” – cēla mājas, iekopa zemi, veidoja savas saimniecības. Sapni par labāku dzīvi pārtrauca politiskie notikumi Krievijā, liekot no viensētām pārcelties uz ciemu, dibināt kolhozu (1930. gadā), aizliedzot skolā mācīties latviešu valodā.

Neskatoties uz visiem notikumiem, Augšbebros joprojām dzīvo izceļojušo latviešu pēcteči, skan latviešu valoda, dzīvas ir latviskās tradīcijas. Latvisko garu ciemā palīdz uzturēt Latvijas atbalsts – kamēr ciemā bija skola, tajā strādāja skolotāji no Latvijas, notika nometnes bērniem, radoši cilvēki brauca uz Augšbebriem mācīt dažādas prasmes, ciema cilvēkiem bija iespējams apmeklēt Latviju dažādos pasākumos un iegūt jaunus draugus. Grāmatā apskatītas tēmas par latviešu izceļošanas vēsturi uz Iekškrieviju un Sibīriju, Augšbebru ciema veidošanās vēsturi, ciemnieku latviešu valodu, Augšbebru skolas un izglītības vēsturi, reliģiju, ģimenes un gadskārtu tradīcijām, ticējumiem un paražām, ēdienu un sadzīvi.

Grāmatas autore Ināra Antiņa Augšbebros 2001. gadā strādāja par skolotāju, pēc nostrādātā gada turpināja uzturēt saikni ar Augšbebru ļaudīm, iesaistoties dažādos projektos un ekspedīcijās. Autore Augšbebru vēsturi izzinājusi daudzu gadu garumā, intervēti ļaudis Sibīrijā, Krievijā, Latvijā, grāmatā izmantoti antropologa Roberta Ķīļa 1996./1997. gadā Augšbebros veiktā pētījuma materiāli – intervijas un dienasgrāmatas, kā arī arhīvu un preses materiāli, filmas un citi avoti.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latvija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā kā Kurzemes un Vidzemes guberņas. Šajā laikā sākās latviešu izceļošana. Tās motivācija visbiežāk ir materiālās dzīves uzlabošana, veidojot savu saimniecību, kā arī vēlme tikt pie labākas, materiāli nodrošinātākas dzīves. Sākotnēji izceļošana notika uz Iekškrieviju, tikai vēlāk uz Sibīriju. No 1850. līdz 1914. gadam Sibīrijā nodibinājās 514 latviešu kolonijas.

Pieejama arī e-grāmata.