Šodienas redaktors:
Krista Garanča

"Nevar nošķirt iekšējo pasauli no ārējās." Pastaiga ar fotogrāfu Rodžeru Ballenu viņa izstādē Tallinā

Foto: Ichie Visual

Tallinas muzejā “Fotografiska” līdz nākamā gada janvāra vidum skatāma pasaulslavenā fotogrāfa un mākslinieka Rodžera Ballena retrospektīvu izstāde “The World According to Roger Ballen”. Autors savos darbos cenšas ietiekties cilvēka psihes dziļākajos slāņos, rosinot pārdomas par izolāciju, ievainojamību un zemapziņas ietekmi domāšanas procesos.

ASV dzimušais mākslinieks un fotogrāfs Rodžers Ballens (Roger Ballen, 1950) ir pazīstams ar savu unikālo un pārdomas rosinošo pieeju fotogrāfijai. Viņa radošums tiek iedzīvināts arī ar zīmējumu, kolāžu un skulpturālu objektu starpniecību. Izstāde “Pasaule saskaņā ar Rodžeru Ballenu” aicina iepazīties ar darbiem, kas tapuši piecu gadu desmitu laikā. Tajā uzskatāmi jūtams arī Ballena mākslinieciskās vadītājas un ilggadējas viņa izstāžu kuratores Margaritas Rosūvas (Marguerite Rossouw) ieguldījums, kas ar viņu sadarbojas jau nepilnus divdesmit gadus un ir palīdzējusi mākslinieka estētikas attīstībā.

Izstāde tādā formātā, kādā tā redzama “Fotografiska Tallinn” muzejā, pirmoreiz skatītājiem tika piedāvāta 2019. gadā Parīzē, Halle Saint-Pierre centrā, kurš specializējas art brut un autsaideru mākslas apkopošanā, pētniecībā un izstādīšanā.

Art brut (franču valodā – neapstrādātā, rupjā māksla) mākslas virziena aizsākums ir saistāms ar franču gleznotāju Žanu Dubufē (Jean Dubuffet, 1904-1985), kurš aizvadītā gadsimta 40. gados popularizēja rupju, amatnieciski vāju un pat neķītru mākslu. Dubufē ir uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem franču māksliniekiem pēc Otrā pasaules kara.

Savas karjeras vidusposmā mākslinieks sāka pastiprināti interesēties par garīgi slimu cilvēku mākslu pēc tam, kad bija izstudējis šveiciešu psihiatra un vēsturnieka Hansa Princhorna (Hans Prinzhorn, 1886-1933) grāmatu “Vājprātīgo māksla” (Artistry of The Mentally Ill, 1922). Dubufē apzīmējumu art brut izmantoja, lai ar to raksturotu psihotiskus, naivus un primitīvus zīmējumus, gleznas un dekoratīvus rotājumus, no kuriem pēdējos viņš uzskatīja par tīrākajiem radošās izpausmes veidiem.

Savukārt autsaideru (ārpusnieku) mākslu rada profesionāli neapmācīti, neizglītoti mākslinieki, kuri nav saistīti ar konkrētajā sabiedrībā aktuālo mākslas pasauli. Taču šo nošķīrumu veido nevis mākslinieka paša izvēle, bet sociālie un ekonomiskie apstākļi. Autsaideru māksliniekus vieno netradicionāli pasaules uzskati, kas bieži vien tiek apzīmogoti kā sveši vai pat bīstami attiecībā pret konvencionāli pieņemtajām kultūras vadlīnijām.

Arī šajā kategorijā, par kuras papildinājumiem gādā mākslas vēsturnieki un teorētiķi daudzviet pasaulē, autoriem bieži ir diagnosticētas dažādu pakāpju garīgās saslimšanas. Par spīti tam, vairāki autsaideru mākslas pārstāvji ir spējuši radīt ievērojamus, augstas kvalitātes mākslas darbus, iedvesmojoties no sava stāvokļa sarežģītības un gandrīz vienmēr bez tiecības uz plašu slavu vai bagātību.

Nepalaid garām!

Uz augšu