Jānis Ūdris savos romānos par centrālajiem varoņiem izvēlas galvenokārt reāli dzīvojušus cilvēkus – izcilas personības. Viņa spalvai pieder “Ulmanis. Lielā Kārļa testaments”, “Meierovics. Trīs Annas”, “Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”, arī viens no nesenākajiem romāniem “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Kā autors pats saka jaunā romāna pēcvārdā, ir pēdējais laiks Jāņa Vītiņa vārdu darīt zināmu ikvienam latvietim. “Tagad, kad zinu Jāņa Vītiņa titānisko devumu mūsu valsts nosargāšanā un Latvijas starptautiskā prestiža sekmēšanā, es ar klusēšanu akceptētu sarkano okupantu mērķi ne vien atņemt Vītiņam dzīvību, bet arī izdzēst diženā latvieša vārdu no tautas piemiņas. Jānim Vītiņam taču nav pat kapa vietas, var vien pieņemt, ka viņa kauli balē Volgas deltas purvos pie Kaspijas jūras.”

Rakstnieks sāka rakstīt dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, un, kā pats atzīst, cerēja, ka punktu savam darbam pieliks dienā, kad šis karš beigsies. Lai gan cerība nepiepildījās, punktu darbam autors pielika 2023. gada 9. jūlijā, tālrādī vērojot Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

“Belkanto ešafota ēnā” sākas ar īsu, bet kodolīgu Jāņa Vītiņa ģimenes un bērnības aprakstu, turpinājumā pievēršoties jaunā cilvēka ceļam uz mūzikas virsotnēm. Savas zemes patriots, talantīgs un brīnišķīgs mūziķis, drosmīgs karotājs un nopietns ģimenes cilvēks – bet arī kaislības viņam nav svešas. Autors Jāni Vītiņu rāda daudzpusīgu un interesantu, viņa dzīvi samērojot ar laikmetu, kurā Vītiņam bija jādzīvo. Latvija kā pilnvērtīga valsts citu Eiropas valstu saimē, vēstures lielie un mazie notikumi, personības, kuras atstājušas pēdas pasaules mērogā, – tas viss un vēl daudz vairāk sastopams šajā romānā, sniedzot prasmīgi veidotu ieskatu divdesmitā gadsimta pirmās puses reālijās. Jānis Vītiņš dzīvoja laikā, kad viņa pasaules vērtības sabruka un cilvēku likteņi piedzīvoja neiedomājami traģiskus pavērsienus divu lielvaru naidīgajā sadursmē – un arī viņa liktenis izrādījās nolemts. Kopā ar Leonīdu Breikšu, Aleksandru Grīnu un daudziem neatkarīgās Latvijas politiķiem viņš mūža beidzamās dienas pavadīja Astrahaņas cietumā.

Šis romāns ir kā himna Jāņa Vītiņa un citu varoņu piemiņai. Godāsim to!

Pieejama arī e-grāmata.