Novērojot sabiedrībā notiekošos procesus, arvien biežāk parādās disonanse starp vārdiem un darbiem. Ir arvien grūtāk izprast vērtību saturu: cilvēki vienas un tās pašas vērtības saprot atšķirīgi, un nebūt ne visi konkrētās sabiedrības pārstāvji atbalsta visas iespējamās vērtības. Tādējādi rodas vērtību konflikti. Tāpēc ir nepieciešams aktualizēt vērtību nozīmi, apzināt to lomu radošajā procesā un kultūrā, kā arī pašam savu rīcību balstīt konkrētās vērtībās, kas nebūt nav viegli.

Šāda rīcība prasa lielākus resursus – laiku, naudu un spēku. Tas ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem. Vērtība ir arī kultūras dzinulis, ideja, kuras vārdā norit kultūras procesi. Vērtības ir mūsu cilvēcības mērs, kas šodienas Latvijā un sašķeltajā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgs.

Arī ilggadējais Dziesmusvētku virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000) iemantoja tautas mīlestību un “Gaismas pils augšāmcēlēja” vārdu par savu drosmi un neatlaidīgo turēšanos pie vērtībām. 1998. gadā diriģents stāstīja: “Kā pirms piecdesmit diviem gadiem, kad pirmoreiz nostājos kora priekšā, tā arī tagad domāju, ka ar dziedātājiem jāstrādā tā, lai piedzīvotu mirkli, kad var sacīt: tas bija ko vērts! Laika gaitā nākusi klāt pieredze, zināšanas, prasme, veidojusies meistarība, taču vienmēr nemainīga palikusi vēlēšanās meklēt patiesību. Mākslā, arī kora mākslā, neciešu pozu, to, ko sauc par mirkļa efektu.”

Vērtības mākslā

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs norisināsies vērtību radīšana un rādīšana caur mākslu. Mākslinieki kopā ar apmeklētājiem veidos mākslas darbus, iekļaujot tajā trīs vērtības – Esamību, Cilvēciskumu un Darbu. Laikā, kad darbi tiks veidoti, mākslinieki būs brīvi pieejami un atvērti apmeklētāju jautājumiem un diskusijai par šīm vērtībām, par to, kā māksla tās saglabā, interpretē, integrē, caurvij un ko par tām liecina.

Dzīvais un virtuālais “podkāsts” ļaus apmeklētājiem būt klāt esošiem mākslas radīšanas procesos, sajust atmosfēru, ieraudzīt darba radošo gaitu. Mākslinieki ir dažādu paaudžu un mākslas veidu pārstāvji, kuri ikdienā rada mākslu, veido izstādes, māca citus radīt. Viņu pieredze ir neatņemama vērtību iezīme. Keramiķe Līga Skariņa iesaistīs apmeklētājus mākslas darba veidošanā un runās par materiālu un formas izvēlēm kā vērtību medijiem. Savukārt Lidijas Zaneripas video instalācijas ievedīs apmeklētājus pārdomās par cilvēka esamību.

Vērtības mūzikā

Vērtības literatūrā

Īpašs vērtību nesējs sabiedrībā ir literatūra un cilvēka dzīves stāsts, kurā atklājas izdzīvotās vērtības. Madonas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar literātiem, kuri ir rakstījuši grāmatas par Latvijā ievērojamām un spilgtām personībām.

Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar Daigu Mazvērsīti (astoņu grāmatu autori, sarakstīto grāmatu vidū ir monogrāfijas par estrādes mūzikas celmlauzi Elgu Igenbergu, komponistu Uldi Stabulnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani un tenoru Jāni Zāberu) un Līgu Blauu, kura ir sarakstījusi grāmatas par Viju Artmani, Džemmu Skulmi, Maiju Tabaku, Jāni Paukštello, akadēmiķi Jāni Stradiņu, Hariju Spanovski, Uldi Dumpi, Indru Briķi, Ainaru Virgu un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Tikšanās laikā kopīgi tiks veidota telpa dzīvai sarunai par radīšanas procesu, cilvēka dzīves gājumu un vērtību lomu tajā.

Vērtības filozofijā

Viens no simpozija mērķiem ir izcelt un nostiprināt Latvijas kultūrtelpā filozofiju un filozofiskas sarunas kā disciplīnu. Filozofs Raivis Bičevskis akcentē atšķirības starp vienkāršu jeb klasisku un filozofisku sarunu: “Par filozofisku sarunu un diskusiju ir daudzi domājuši. Man tuvs formulējums filozofiskai diskusijai ir Hansa Georga Gādamera vārdi: “Īsta filozofiska saruna ir māksla būt nepareizos uzskatos.” Filozofiska diskusijā nav cietokšņa pozīcija, kad sarunu biedri deklarē savu pozīciju un to aizstāv. Filozofiska saruna lielā mērā ir par ieklausīšanos, kas pieļauj iespēju, ka sarunas biedram ir taisnība.. Tajā pašā laikā filozofiska saruna jeb disciplīna pieprasa kaut kādu savākšanos, pārbaudījumu, māceklību.

Tas pieprasa, ka prāts ir pietiekami izkopts un sarunā nevar dragāt, jo ir arī ētiskie uzstādījumi. Sarunas formāts paredz arī to, ka mēs mēģinām pateikt arī to, ko mēs skaidri nezinām, bet mēģinām to formulēt un ienest valodas telpā. Līdz ar to tā saruna ir ar pārtraukumiem, ar pauzēm, ar jokiem. Tas nenozīmē, ka jāindoktorinē, kāda pasaule ir, bet tas pasaules horizonts sarunas gaitā paplašinās. Filozofiska saruna ir saruna, kas maina.”

Tā arī simpozija ietvaros Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā notiks tiekšanās uz šādu filozofisku sarunu. Katru dienu ir paredzētas ieskats kādā no vērtībām (tas tiks pārraidīts arī Facebook tiešraidē) un pēc tam filozofiskās sarunas (tikai klātienē). Raivis Bičevskis runās par Gudrību; Kitija Mirončuka – par Cilvēcību/Dzīvību; Zane Ozola – par Drosmi/Godprātīgumu/Mērenību; Marta Valdmane – par Darbu/Radošumu.

Simpozija atklāšana paredzēta 23. novembrī plkst. 12:00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs. No 23. līdz 25. novembrim ikviens ir aicināts caur simpozija “Vērtību zīmes” pasākumiem pārdomāt vērtību nozīmi savā dzīvē un sabiedrībā. Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Simpoziju atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola.