"Dvēseli graujoši gadi..." Britnija Spīrsa atklāti par dzīvi tēva aizbildniecībā

2008. gadā visa pasaule bija lieciniece tam, ka tolaik daudzu mīlētā dziedātāja un tīņu elks Britnija Spīrsa piedzīvoja nervu sabrukumu. Toreiz daudzi uzskatīja, ka viņa ir sajukusi prātā, taču netika runāts par to, kādu spiedienu viņa izjutusi kā māksliniece, paparaci visatļautību un to, ka saskārusies ar pēcdzemdību depresiju.

13 gadu garumā Spīrsai nebija teikšanas ne par savu karjeru, ne privāto dzīvi. 

Pēc tam, kad 2019. gadā sākās kustība #FreeBritney (Brīvību Britnijai), visa pasaule aizturēja elpu un sekoja līdzi notikumu attīstībai.  

"Es meloju un teicu visai pasaulei, ka man viss ir kārtībā un esmu laimīga. Esmu bijusi noliegumā. Esmu bijusi šokā. Esmu traumēta. Es neesmu laimīga. Es nespēju gulēt. Es esmu līdz neprātam dusmīga. Un es esmu nomākta. Es raudu katru dienu," tiesas zālē sacīja Spīrsa, atsaucot atmiņā pārdzīvoto. 

"Es vēlos atpakaļ savu dzīvi," tolaik uzsvēra Spīrsa.

Dziedātāja apgalvoja, ka viņai liegtas tiesības laist pasaulē vēl kādu bērnu un ka viņai pret pašas gribu likts lietot litiju saturošus medikamentus, ko parasti lieto bipolāro traucējumu gadījumā. Šīs zāles likušas viņai justies apreibušai un nespējīgai sarunāties.

Spīrsa tiesā uzsvēra, ka vēlas, lai aizbildniecība tiktu izbeigta, raksturojot to kā "apkaunojošu un pazemojošu".

Vēlāk, jau būdama brīvībā, viņa savā grāmatā detalizētāk raksturoja dzīvi tēva kontrolē. "Es kļuvu par robotu. Bet ne vienkārši robotu - par sava veida bērnu-robotu. Es biju tik infantilizēta, ka pazaudēju daļu no tā, kas lika man justies kā sev pašai."

"Aizbildniecība man atņēma sievišķību, padarīja mani par bērnu. Uz skatuves es kļuvu par entītiju, nevis cilvēku. Es vienmēr biju jutusi mūziku savos kaulos un asinīs; viņi to man atņēma."

Spīrsa raksta par “dvēseli graujošajiem” gadiem, kad viņa nevarēja izpaust sevi kā personību, un salīdzina, ka jutusies kā pati sava ēna.

"Ir grūti izskaidrot, kā es no mazas meitenes kļuvu par pusaudzi un vēlāk par sievieti, jo viņi man bija atņēmuši brīvību. Es nevarēja uzvesties kā pieaugušais, jo viņi pret mani neizturējās kā pret pieaugušo, tāpēc es regresēju un uzvedos kā maza meitene; bet tad mans "pieaugušais es" atgriezās - tikai mana pasaule neļāva man būt pieaugušai."

Tāpat viņa apraksta, ka saņēmusi kritiku par savu izskatu. "Ja man šķita, ka mana ķermeņa kritizēšana presē bija slikta, tad tā sāpēja vēl vairāk, ja nāca no mana tēva. Viņš man vairākkārt teica, ka izskatos resna un ka man būtu kaut kas jādara lietas labā."

Spīrsa apraksta, ka viņa nekad nav jutusies pietiekami laba savam tēvam. "Viņš man to teica kā jaunai meitenei, un pat pēc tam, kad es biju paveikusi tik daudz, viņš turpināja to teikt."

Divus gadus Britnija bauda brīvību, kuras laika viņa paspēja saderināties, apprecēties, izšķirties, izdot grāmatu, ceļot pa  pasauli. Viņas darbības sociālajos tīklos mēdz satraukt fanus, taču, kā pēc atbrīvošanas sacīja pati Spīrsa: "Lai arī ir notikušas izmaiņas un ir iemesls svinībām manā dzīvē, man priekšā ir garš atlabšanas posms. Par laimi, man ir lieliska atbalsta sistēma, un es šo laiku izmantoju, lai saprastu, ka ir labi piebremzēt un ieelpot. Tikai ar sevis mīlēšanu es varu lūgt, mīlēt un atbalstīt citus pretī."

Britnijas un viņas tēva saspīlētās attiecības atspoguļotas HBO seriālā "Džeimijs pret Britniju: tēvu un meitu tiesvedība" (Jamie and Britney: The Father Daughter Trials). Britnijas tēva stāsta pusi lasi šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".