Tautā saka, ka Mārtiņš atnes sniegu zobena galā. Mums šogad Mārtiņš atnesa prieku. Šoruden pāreja no Veļu laika uz Ziemas laiku iezīmējās ar diviem zīmīgiem notikumiem, kas mums ļāva izkāpt no ikdienas spriedzes, ko rada gan starptautiski trakumi ar agresiju pret Ukrainu un Izraēlu, gan pašmāju sīkkariņi (kori pret kultūras ministri, viedokļi “par” un “pret” Stambulas konvenciju un citas rīvēšanās).

Kas par zīmīgiem notikumiem tieši Mārtiņos? Baleta “Veltīgā uzmanība” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā Operā un baletā (LNOB) un pati Mārtiņdiena Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un visur citur. Cik neparasti! Skatuviskā māksla sasaucas ar folkloru.

Mārtiņdienas svinības Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Mārtiņdienas svinības Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Foto: Zane Bitere/LETA

Mārtiņdiena Brīvdabas muzejā vienmēr centrējas ap noteiktām tradicionālajām maskām – Mārtiņbērniem, no kuriem lielu lomu vienmēr spēlē Mārtiņgailis. Šoreiz košo masku pulkā redzējām melnus gaiļus un baltas vistas, ko masku autori no Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas kopienas “Rīgas Danči” bija nosaukuši par “Melngailīšiem” un “Baltvistiņām”.

Foto: Publicitātes foto

Maziem un lieliem svētku apmeklētājiem prieku sagādāja senas, bet oriģināli traktētas tautas spēles kā kauja ar gaiļu kulēm un komandu spēle “Melna vista/Balta vista”, kas piesaistīja mazākos bērnus. Bez iesaistes nepalika arī ģimeņu tēvi – viņiem visiem kā vienam bija jāiziet "alkotests". Tāds tradicionāls, nevis ar pūšanu trubiņā. Tā ir vienkārša griešanās spēle, kad jāapdejo četras reizes ap savu degungalu. (CSDD un Valsts Policijas zināšanai – visi tētuki testu izturēja!)

Foto: Zane Bitere/LETA

Tagad par LNOB jauniestudējumu "Veltīgā uzmanība". Mūsu baleta trupa izrādīja šo jauko baletu tieši Mārtiņos, tā atzīmējot Latvijas baleta simtgadi, kaut ar ar viena gada nokavēšanos. Latvijas Baleta pirmā izrāde notika 1922. gadā un kāda sakritība – tieši ar naivo, pastorālo stāstiņu par skaisto zemnieci precību gados, kura neklausa māmiņai un iemīlas nabadzīgā lauku puisī, kaut māmiņa ir vienojusies ar bagātnieku, kuram arī ir dēls precību gados (patiesībā viņa savā ziņā ir "pārdevusi" meitu).

Foto: Agnese Zeltiņa

Protams, mīla uzvar un te nav šekspīrisko kaislību. Neviens necieš, zobeni nešķind, asinis nešķīst – valda mīlestība, dzeja un deja. Gandrīz kā hipiju laikos, tais laimīgajos 20. gadsimta 70. gados. Jāpiebilst gan, ka baleta nosaukums „Veltīgā uzmanība“ neprecīzi tulkots no oriģināla un neataino sižetu.

Oriģinālais nosaukums "La Fille mal gardée", kuru varētu precīzāk tulkot kā – "Nepieskatītā meita" vai pat "Nenosargātā meita". Es pat dotu nosaukumu "No mīlas nav pasargāts neviens un pat māte savu meitu nevar nosargāt".