Zirgu stallis būvēts 17. gadsimtā. Savulaik garajā, lielajā un pamatīgajā ēkā 20. gadsimta sākumā tika ierīkota Staļplača slimnīca, pēc tam sieviešu cietums. Otrā pasaules kara laikā viss tika nopostīts, Jelgavas vēsturi ieskicē vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.

Diezgan detalizēti staļļa ēku aprakstījis vēsturnieks Viktors Gušins grāmatas "Jelgavas vēsture 1561-1795" 5. sējumā, kas veltīts arhitektam Bartolomeo Frančesko Rastrelli, pauž Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis.

Grāmatā minēts, ka Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons bijis liels zirgu mīļotājs, tāpēc bija skaidrs, ka pie Jelgavas pils nepieciešams arī zirgu stallis. Tā kā uz salas līdzās pilij pienācīga izmēra stallim vietas nav bijis, Jelgavas pils arhitekts Rastrelli piedāvājis stalli būvēt pilsētā, nedaudz uz Ziemeļiem no Tirgus laukuma Driksas kreisajā krastā. Stallis uzbūvēts 1771.-1773. gadā pēc arhitekta Severīna Jensena projekta, bet saglabājot Rastrelli galvenās idejas, kas bija staļļa sākotnējā projektā.

Ēka bijusi 104,85 metrus gara, un tajā vienlaikus varēja turēt 84 zirgus. Pati ēka bija vienstāva, bet tās galos bija divstāvu korpusi, kas gan nebija vienādi un arī ne simetriski izvietoti. Pēc Napoleona karaspēka iebrukuma Kurzemē un Zemgalē 1816.gadā šajā ēkā izvietoja hospitāli, bet jau ap 1826. gadu tajā atradās cietums. Jāpiebilst, ka 1823. gadā zirgu stallis tomēr tika uzbūvēts Pils salā, tāpēc otrpus Driksas esošais stallis vairs nebija vajadzīgs. Vēl zināms, ka no 1922. līdz 1944. gadam šajā ēkā bija kazarmas un ap to laiku uzbūvēts arī otrais stāvs.

Veicot rakšanas darbus, atrasti arī dažādi sadzīves priekšmeti vai to fragmenti, piemēram, mala pīpes, gredzeni, monētas, keramikas trauku lauskas, stikla trauki.

"Rets atradums ir piemiņas medaļa no Krimas kara, kas norisinājās no 1853. līdz 1856.gadam. Interesants ir skaitāmais žetons no 19.gadsimta sākuma ar Francijas karaļa Luija XVIII attēlu. Tādus izmantoja skaitīšanai pirms skaitāmajiem kauliņiem.

Arī svina plombe, kuru 18. gadsimtā varētu būt šeit ieveduši audumu tirgotāji. Vērtīgas ir keramikas trauku lauskas, no kurām varētu izdoties restaurēt veselu trauku, un porcelāna jeb baltmāla pīpes ar skaistiem apgleznojumiem," vērtē Tomašūns.

Viņš stāsta, ka lielākā daļa priekšmetu atrasti vietā, kur kādreiz atradās aka, un, visticamāk, tie tikuši tajā iemesti kā atkritumi vai iekrituši nejauši. Rakšanas darbi vēl nav beigušies, tāpēc iespējams, ka arī turpmāk pārbūves darbu vietā tiks uzieta kāda vērtīga vēstures liecība.

Pārbūvējot stadionu, tajā tiks ierīkots zāliena segums 1288 kvadrātmetru platībā un skrejceļš ar gumijas granulu segumu uz asfaltbetona pamatnes. Tāpat stadionā būs divas tāllēkšanas bedres, multifunkcionāls sporta spēļu laukums, kā arī rotaļu un vingrošanas iekārtu laukums ar vingrošanas kompleksu, četru līmeņu pievilkšanās stieņiem, līdztekām un līdzsvara baļķi, kā arī dažādiem trenažieriem. Stadionā tiks uzstādīti futbola vārti, basketbola grozi, volejbola balsti ar tīklu, batuts un citi elementi.

Laukumā ne vien tiks uzlabota sporta infrastruktūra, bet arī labiekārtota teritorija. Plānots iežogot basketbola laukumu, izvietot 34 solus, 12 atkritumu urnas un atkritumu konteineru nojumi, iestādīt 187 lapu kokus un krūmus, izveidot mulčētas dobes, ierīkot apgaismojumu, izbūvēt lietusūdens kanalizācijas tīklus, ūdensvada tīklus, sakaru kanalizāciju, kā arī izveidot videonovērošanas sistēmu ar deviņām videonovērošanas kamerām. Paredzēts, ka stadiona pārbūve jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,17 miljoni eiro, tai skaitā 1,053 miljoni eiro eiro ir aizņēmuma līdzekļi un 117 035 eiro – pašvaldības budžeta līdzekļi.