Ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas domes atbalstu “Spēlmaņu nakts” balvas šogad tika pasniegtas 30. reizi. Apbalvošanas ceremoniju vadīja aktieris Gundars Āboliņš, tās caurviju motīvs – aizvadītie 30 gadi “Spēlmaņu nakts” ceremonijās gan mūzikā, gan video arhīvu epizodēs.

Kā ierasts "Spēlmaņu nakts" ceremonijās, īpašs brīdis bija balvas par Mūža ieguldījumu pasniegšana, šoreiz – Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Lolitai Caukai un Valmieras teātra aktierim Agrim Māsēnam.

Balvu pasniedzēju lomās, vēl bez tām dodot arī elegantas atsauces uz hrestomātisko Jāņa Streiča filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", iejutās Dailes teātra aktrise Olga Dreģe un Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. 

Lai arī ceremonijas norisē valdīja galvenokārt pacilāta un humora caurstrāvota atmosfēra, savi brīži bija veltīti arī nopietnākām pārdomām.

Kristīne Brīniņa, balvas saņēmēja nominācijā "Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks" par darbu Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrādē "Hamlets" (režisors Viesturs Kairišs) aicināja klātesošos padomāt par Latvijas mežu izciršanu un atkārtoti uzsvēra, ka tas neesot jāuztver kā joks. 

Savukārt Elmārs Seņkovs, kurš triumfēja, gan saņemot balvu kategorijā "Gada režisors" (“Nelabie. Pēc Dostojevska”, Valmieras drāmas teātris), gan ar radošo komandu saņemot balvu "Gada mazās formas izrāde" par šo pašu iestudējumu, no skatuves atgādināja, ka karš vēl arvien nav beidzies un viņam kā režisoram ir vēlēšanās būt tam, kas to izbeidz.

Par Gada lielās formas izrādi tika atzīts iestudējums “Malleus Maleficarum. Jaunais līgums”, kuru realizējis fonds INITIUM un režisore Iveta Pole. Darbs tapis koprades procesā ar starptautisku māksliniecisko komandu, kurā darbojās videomāksliniece Katrīna Neiburga, Agnese Krivade, Jette Loona Hermanis, Anika Barkana (Dānija), Lea Blaua (Horvātija), Mārja Nūta (Igaunija), Martina Georgina (Malta) un Irēna Grauda.

Izrāde ir balstīta garīdznieka un inkvizitora Heinriha Krāmera (1430-1505) darbā "Malleus Maleficarum" jeb "Raganu veseris". 1486. gadā sarakstītais darbs vairākus gadsimtus bija pasaulē visvairāk pārdotā grāmata aiz Bībeles. Šī grāmata izvērš juridiski teoloģisku teoriju par sievietes dabu, to attēlojot kā normālās (vīriešu) pasaules apgriezto spoguli un pierādot, ka sievietes jau pēc savas dabas ir bīstamas un neuzticamas. Negantākās no viņām ir konkubīnes, tām seko vecmātes un visbeidzot – sievas, kas valda pār saviem vīriem. "Kad sieviete pati pie sevis domā, viņa domā ļaunu," rakstījis grāmatas autors.

Saņemot balvu, Iveta Pole norādīja, ka šī izrāde piedāvā iegrimt sievietes skatījumā pašai uz sevi un savā veidā tā ir sievišķības un autonomijas deklarācija. "Ir pierasts, ka cigāriem piepīpētās, smalkās telpās, kur sanāk kopā astoņi vīrieši, tiek bīdītas nopietnas lietas. Mēs pierādījām, ka kaut kas liels un svarīgs var tapt arī, kopā sanākot astoņām sievietēm," atzina režisore.