Pētnieces Vitas Zelčes un publicista Māra Zandera kopdarbs stāsta par 1934.gada 15.maija apvērsumu Latvijā, dodot iespēju saprast, kā un kāpēc tas notika, kāpēc izdevās un bija tik sekmīgs. Grāmatā analizēta toreizējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa personība, masu mediju loma apvērsuma veicināšanā un to lojalitāte varai pēc apvērsuma, Ulmaņa režīma ideoloģija un Latvijas tā laika sabiedrība, kuras lielākajai daļai bija pilnīgi vienalga, kas ir pie varas.

Autore Zelče ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore, vadošā pētniece Latvijas masu mediju vēstures, sociālās un sieviešu vēstures, kolektīvās atmiņas un rituālkomunikācijas jautājumos. Grāmatas redaktore ir Inita Saulīte-Zandere, māksliniece Anna Aizsilniece, korektors Alnis Auziņš.

Kā liecina informācija tīmekļvietnē "enciklopedija.lv", 1934.gada 15.maijā Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu, kura rezultātā tika atlaista Saeima un apturēta Satversmes darbība.

Pēc apvērsuma Ulmanis izveidoja jaunu valdību, kurā sākotnēji pildīja arī ārlietu ministra amatu. Turpmākajos mēnešos pēc apvērsuma Ulmanis nostiprināja savu vienpersonisko varu un tādējādi Latvijā radīja autoritāru režīmu.

Pilnīga varas koncentrācija Ulmaņa rokās noslēdzās līdz ar Alberta Kvieša prezidentūras beigām. 1936.gada 19.martā Ulmanis pats sevi iecēla par Valsts prezidenta amata vietas izpildītāju. Pēc Alberta Kvieša amata termiņa beigām 1936.gada 11.aprīlī Ulmanis līdz 1940.gada 21.jūnijam bija Valsts prezidenta amata vietas izpildītājs.