Šodienas redaktors:
Krista Garanča

LNB konferencē uzsvērs grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Ceturtdien un piektdien, 7. un 8. decembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai.

Konferences nolūks ir rosināt diskusiju par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.

Rakstnieks, tulkotājs un pētnieks Mēliss Frīdentāls.
Rakstnieks, tulkotājs un pētnieks Mēliss Frīdentāls. Foto: Alar Madisson/Igaunijas Literatūras muzejs

Konferences ievadlekcijās par grāmatas nozīmi nācijas stiprināšanā runās rakstnieki Mēliss Frīdentāls (Meelis Friedenhal) un Pēteris Bankovskis. Pētnieki Viesturs Zanders, Kristina Papule, Mārtiņš Mintaurs, Pireta Lotmana (Piret Lotman), Melinda Šimona (Melinda Simon), Loreta Vincloviene (Loreta Vincloviene), Veronika Girininkaite (Veronika Girininkaite), Andreass Hedbergs (Andreas Hedberg), Kristiāna Ābele, Signe Raudive, Pireta Pergma (Piret Pärgma) un Kārlis Vērdiņš iepazīstinās ar savu pētniecisko darbu rezultātiem par grāmatniecības nozīmes dažādiem aspektiem.
 

Vēsturnieks Gustavs Strenga.
Vēsturnieks Gustavs Strenga. Foto: Lita Millere/LETA

Konferencē notiks trīs diskusijas – Gustava Strengas vadītā diskusija "Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms", Dagnijas Baltiņas vadītā diskusija "Pēc 100 gadiem. Jauni izaicinājumi un uzdevumi", kā arī otra Gustava Strengas vadītā diskusija "Ideju transformācijas. Teksts dažādos mākslas un komunikācijas formātos", kurās piedalīsies kultūras, vēstures un izdevējdarbības jomu pārstāvji.

Konferencē paredzēta atsevišķa sesija Latvijas pedagogiem ar Mikus Soloveja un Anitas Smelteres ievadlekcijām par grāmatām un izglītības procesu, noslēdzot to ar Lolitas Tomsones vadītu diskusiju.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe.
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe. Foto: Zane Bitere/LETA

Tāpat tiks piedāvāta atsevišķa sesija Latvijas bibliotekāriem ar Latvijas Kultūras akadēmijas prorektores zinātniskajā darbā Andas Laķes ievadlekciju un reģionālo bibliotekāru pieredzes stāstiem, kam sekos Liegas Piešiņas vadīta diskusija.

Par dalību konferencē būs iespējams saņemt digitālu apliecinājumu, tam iepriekš piesakoties reģistrācijas saitē.

LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders.
LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders. Foto: Latvijas universitāte

Lai pilnveidotu izpratni par konferencē skatītajām tēmām, 8. decembrī, izdevēja Anša Gulbja dzimšanas dienā, notiks ekskursijas LNB četrās izstādēs, kas veltītas grāmatniecībai un izdevējdarbībai, savukārt 9. decembrī LNB vadošā pētnieka Viestura Zandera vadībā būs iespējams piedalīties ekskursijā pilsētvidē "Anša Gulbja kvartāls".

Dalība konferencē ir bez maksas, tai līdz 5. decembrim ir jāreģistrējas pievienotajā saitē.

Konferenci rīko LNB pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Piemineklis Anša Gulbja ģimenei Pirmajos Meža kapos, uzstādīts 1939. gadā. Tēlnieks Teodors Zaļkalns.
Piemineklis Anša Gulbja ģimenei Pirmajos Meža kapos, uzstādīts 1939. gadā. Tēlnieks Teodors Zaļkalns. Foto: Jānis Oga/Literatūra.lv

Ansis Gulbis uzskatāms par pirmo plaša stila izdevēju latviešu grāmatniecībā, savas darbības laikā izdevis ap 2000 grāmatu. Aktīvi iesaistījies grāmatniecības nozares un kultūras organizācijās.

Pēc viņa ierosmes dibināta Latvijas Grāmatu tirgotāju biedrība, bijis Latviešu Grāmatrūpnieku biedrības vadītājs, rūpējies par tautas bibliotēku izveidi, dibinājis Andreja Pumpura biedrību, bijis Rakstnieku un Preses biedrību goda biedrs.

Piedalījies Dailes teātra organizēšanā, bijis Nacionālā teātra (1925–1926) un Nacionālās operas (1926–1927) direktors. Darbojies arī literatūrā, rakstījis romānus, stāstus un lugas, tomēr vairumam viņa darbu piešķirama tikai kultūrvēsturiska nozīme.

Nepalaid garām!

Uz augšu