“Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā,” tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.

Krājuma pirmo daļu “Pieredze” veido Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētnieku un citu literatūrzinātnieku raksti. To autori ir Eva Eglāja-Kristsone, Inguna Daukste-Silasproģe, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Sintija Kampāne, Jānis Oga, Anita Rožkalne un Ausma Cimdiņa.

No konferences otrās daļas “Redzējumi” krājumā iekļauti Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes, Ingmāras Balodes, Noras Ikstenas, Agra Krūmiņa, Ivara Šteinberga, Kārļa Vērdiņa un Ingas Gailes radošie veltījumi. Grāmatu noslēdz Kristiānas Kuzminas pārskats par konferences norises laikā plašāko pieejamo dzejnieces fondu Latvijas krātuvēs – Veltas Sniķeres kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Dzejniece un jogas skolotāja Velta Sniķere (1920-2022) uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, bet kopš 1946. gada dzīvojusi Londonā. Dēvēta par avangardisti, modernisti un sirreālisti latviešu dzejā; Anšlavs Eglītis viņas dzeju nodēvējis par buramvārdiem.

Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece, aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi Latvijas Literatūras mūža balvu (2019).