“Mums ir laiks pieņemt izlēmīgus lēmumus, laiks domāt par to, kā izvairīties no atomkara un kā abās šajās valstīs nodrošināt brīvību un demokrātiju. Mums ir jācīnās. Tāpēc aicinu nākt kopā un domāt, kā tad mēs varētu šajā cīņā uzvarēt,” savu nostāju paskaidro Valters Dakša, Jaungada uzrunu uz privātajām svinībām sanākušajiem viesiem simboliski sākot pēc Maskavas laika.

Publicētais video sakopojis vairākus viedokļus, kuri pausti komentāros pie ieraksta. Tā, piemēram, rakstnieks Jānis Joņevs norāda: “Ir netaisnīgi samierināt noziedznieku un upuri. Lai būtu miers un demokrātija, Ukrainai jāatgūst savas zemes, Krievijai jātop sakautai karā un tās vadītājus jātiesā.”

Uz to diskusijas iesācējs atbild: “Jāni, par to nav šaubu un tas jāizdara īstajā laikā. Mēs tam gatavojamies kā mākam, bet ilgtermiņā visas trīs Krievzemes jāuzņem Eiropas telpā. Uzskati šo par informācijas kara fronti.”

Ar skaidrojumu par terminoloģiju diskusijā iesaistās vēstures, filozofijas un dabaszinātņu entuziasts Vents Zvaigzne: “"Krievzemes" – tā ir Krievijas impērijas sagudrota nevēsturiska teorija, lai pamatotu ukraiņu un baltkrievu asimilāciju krievu nācijā. Tās nav "trīs māsas", nedz arī trīs vienas saknes atvases. (..) Jau 90. gados vairāki vēsturnieki ieteica atturēties no Krievijas historiogrāfijā radītā apzīmējuma "Kijevas Krievzeme", kas veido maldinošu saikni ar vēlāko Maskaviju (Maskavas Krieviju) un Krievijas impēriju. Labāk lietot apzīmējumu "Kijivas valsts". Vēl ir bijis ieteikums saukt par "Kijivas Rusu" vai "Kijivas Rusu valsti", bet tas pagaidām nav iegājies. Diemžēl Nacionālā enciklopēdija vēl arvien seko pamatīgi iebrauktajām Krievijas historiogrāfijas sliedēm.”

Diplomātiski, bet vienlaikus tieši Valtera Dakšas uzrunu komentējis Rīgas Domes deputāts (“Kods Rīgai”), līvu kultūras darbinieks Dāvis Stalts: “Kopumā atbalstu Valteru kā radošu personību. Ļoti gaišs radošais, kurš neiet meinstrīma "intelektuāļu" straumē. Taču, noklausoties šo runu, jūtos maksimāli samulsis. Kas notiek?

Pirmkārt – miers būs tikai tad, kad tiks uzvarēts absolūtais ļaunums. Samierināšana kalpo ļaunuma uzvarai. Uzvarēt tik tiešām var dažādi, bet ne eksperimentējot ar savu sirdsapziņu un morālo stāju.

Otrkārt – ja ukraiņu karavīri dzirdētu, ka kāds grib samierināt Ukrainu ar nacistisko krieviju, reizē arī Ukrainu nosaucot par krievzemi, domāju, varētu diezgan smagi norauties pa purnu.

Treškārt – Dievs pasargi no krievijas uzņemšanas ES. Šis nav tikai putina karš, šis ir lielas daļas krievijas mentāli degradējušos dažādu etnisko grupu pilsoņu/urlu karš. Dievs pasarg’ tādus savā sētā un saimē ielaist. 1940. gadā jau to piedzīvojām. Te jūtama kaut kāda totāla nedomāšana līdzi tam, ko runā. Nedaudz ir jāorientējas tomēr. Ticu, ka šī ir tikai neveikla un utopiska kļūda no Valtera puses, saliekot vienā runā kopā cēlas un graujošas lietas.

Novēlējums – atšķetināt pašam savu domu gaitu un pieturēties pie cēluma, spēka, vērtībām un tīrības. No sirds visu to labāko vēlot – 2024!”

Vēlākajās pārdomās, kuras Valters Dakša publicējis jau 2. janvārī, lasāms: “Vērojot kara gaitu Ukrainā, Krievijas spēju apiet sankcijas, turpināt karu, domājot par Krievijas un Ukrainas iedzīvotāju skaita attiecību, 140 miljoni pret 40, gaidāmo Trampa ievēlēšanu, Ķīnas koķetēšanu par Taivānas iekarošanu, turpmākie gadi sola būtiskus satricinājumus pasaulē. Šībrīža pasaules politiskā balss ir izrēķinājusi, ka lētāk un mazāk riskanti ir ļaut konfliktam risināties konvencionāli, bez NATO militāras iesaistes. Mana sirdsapziņa saka, ka Ukraiņu, cilvēku un zemes ciešanas ir jānovērš. Atturēšanas politika ļauj iegūt laiku, bet arī to zaudē, zaudē nesekojot tautas teicienam, vislabākā aizsardzība ir uzbrukums.”

Grāmatizdevējs un kolekcionārs, izdevniecības "Valters Dakša" vadītājs dzimis 1997. gadā Saldū. Izdevniecība līdz šim laidusi klajā 27 dažādu žanru grāmatas – gan ilustrāciju albumus, gan daiļliteratūru. Valters Dakša kūrē arī literāro izdevumu “Avīzes Nosaukums” un aizvadītā gada ziemas sākumā pieteica jaunu mākslas izdevumu “Māxlas žurnāls”. 2023. gada augustā Valters deva karavīra zvērestu, dienējot NBS štāba sakaru rotā. Dienestam viņš pieteicās brīvprātīgi.