Annemarijas Gulbes izstādē “Gribi tici, gribi netici” būs redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus. Izstāde pētījums uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības: kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu vai klusuma elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri? Vai elpa aizraujas no estētiska pārdzīvojuma vai tādēļ, ka sastapts dievišķais?

Annemarija Gulbe (1997) strādā ar fotogrāfijām, video un instalācijām. Saņēmusi Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē Jeune creation Européene Parīzē (2019), ieguvusi FK Balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Annemarija piedalās grupu izstādēs un veidojusi personālizstādes Organ Vida Zagrebā (2019) un ISSP galerijā Rīgā (2020), kas izraisīja cenzūru, diskusiju par ķermeni un tā reprezentāciju mākslā. Pēdējā mākslinieces personālizstāde norisinājās galerijā Look! Rīgā (2023).

Karlīna Mežecka izstādē “Trausluma arhīvs” (kuratore Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā. “Telpa atrodas mūsos tikpat daudz, cik mēs tajā,” rakstīja Gastons Bašelārs. Pieslienoties šai tēzei, izstāde “Trausluma arhīvs” aptver gan iekštelpu un cilvēka iekšējo pasauli, gan ārtelpu un ķermenisko ārējo pieredzi, kļūstot par instrumentu dvēseles analīzei. Izstādē cilvēka ķermenis ir pārtapis alegoriskā klātbūtnē starp saasinātu emocionālo stāvokļu izpēti. Kompromitētās mākslas darbu formas atgādina par ķermeņa fizisko un emocionālo trauslumu, un tā delikātums atspoguļots “viegli plīstošos” materiālos. Lūkojoties caur metaforisko izstādes logu, paveras brūnīga, zaļpelēka, viegli miglaina ainava. Par šo neviennozīmīgo telpu trūkst konkrētu zināšanu, taču tā nav ignorances forma. Līdzīgi kā poēzijā, kur “nezināšana kļūst par sarežģītu zināšanas transcendenci”, šis arhīvs funkcionē pēc dzejas noteikumiem.

Karlīna Mežecka (1995) ir jaunā māksliniece, pašlaik dzīvo un strādā Londonā, Apvienotajā Karalistē. Ieguvusi bakalaura grādu Latvjias Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (2020) un maģistra grādu Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art) Keramikas un stikla nodaļā (2022). Nesenākās izstādes: Martinsona balva, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, LV (2023); "Decentrējot, izkliedējot vienuviet", Padures muiža, LV (2023); Black Market 3, Kim? Skolas ielā 18, Rīga, LV (2022); "Sinhronitātes", Vagonu iela, Rīga, LV (2022); My Empty Shell, Candid Gallery, Londona, UK (2022); Melting Pot, Londona, UK (2022); Security Patterns, LOW galerija Rīga, LV (2022); Surrender, PILOT galerija, Rīga, LV (2021); "Demokrātijas Brīnumi", Tēlniecības kvadriennāle, Rīga, LV (2020).

Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām.

Gundega Strauberga un Ieva Jakuša absolvēja Eindhovenas dizaina akadēmiju 2020. gadā. Paralēli attīstot savu praksi, viņas ir apvienojušās vairāku projektu īstenošanai, kur Gundegas vizuālo pieeju naratīvu veidošanai stiprina Ievas kritiskais skats, pētnieciskās prasmes, kas viena otru izaicina un papildina. Viņu darbi ir izstādīti Eiropas ievērojamākajos dizaina pasākumos, kā piemēram, Nīderlandes un Milānas dizaina nedēļās, kā arī viņas ir dažādu konkursu laureātes, tai skaitā Talantu stimulēšanas fonda ieguvējas Nīderlandē. Abas šobrīd sākušas maģistrantūras studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, kur dziļāk apgūst fotogrāfijas potenciālu sabiedrībā un nelineāru stāstījumu veidus.

Par Kim? Open Call

Kim? Open Call 2023 mērķis ir veicināt Latvijas laikmetīgās mākslas un ar to saistīto procesu attīstību un pamaināmību, sniedzot fokusētu uzmanību un attīstot dialogu starp mākslinieku, kuratoru un to kolektīviem un mākslas institūciju. Šī konkursa ietvaros par jaunās paaudzes māksliniekiem, kuratoriem un citiem radošo prasmju pārstāvjiem tika uzskatītas personas vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Kim? Open Call iniciatīva radās 2016. gadā, lai veicinātu daudzsološu un talantīgu autoru savlaicīgu atklāšanu, nodrošinot pēc iespējas labākus priekšnosacījumus un ietvaru viņu radošās ieceres veiksmīgai īstenošanai. Iepriekšējie Kim? Open Call laureāti ir mākslinieki Jānis Dzirnieks, Toms Harjo, Jānis Krauklis, Sabīne Šnē, kā arī kuratore Laura Brokāne.